
Reklāmraksts
Lai arī vēja turbīnas Latvijas ainavā joprojām ir salīdzinoši rets skats, interese par šo enerģijas avotu pieaug gan investoru, gan sabiedrības vidū. Tomēr no idejas līdz gatavam vēja parkam ceļš ir garš, sarežģīts un rūpīgi kontrolēts. Piedāvājam ieskatu tajā, kā soli pa solim notiek vēja enerģijas projektu saskaņošana Latvijā.
Stāsta Artūrs Toms Plešs, “Eurowind Energy Neue Energien” izpilddirektors
1. Piemērotas vietas izvēle – sākums visam
Vēja parka attīstība sākas ar teritorijas izvēli, kur vienlaikus ir labs vēja potenciāls (vismaz 6–7 m/s), piekļuve elektrotīklam un attālums no apdzīvotām vietām vai aizsargājamām teritorijām un virkne citu faktoru. To izvērtē, analizējot meteoroloģiskos datus, kartes un zemes kadastru.
Kad vieta atrasta, attīstītāji vienojas ar zemes īpašniekiem – parasti tiek slēgts nomas līgums uz ilgu termiņu. Zemei jābūt piemērotai arī piebraucamajiem ceļiem un kabeļiem.
Lai gan šis posms vēl nav oficiāli regulēts, tieši šeit tiek likts pamats visam projektam – bez juridiski sakārtotas piekļuves un tehniskās iespējamības attīstība nav iespējama.
2. Sākotnējais vides izvērtējums
Pēc vietas izvēles attīstītājs iesniedz pieteikumu Enerģētikas un vides aģentūrā (EVA), lai noskaidrotu, vai nepieciešams pilns ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Šajā posmā tiek izvērtēts, vai projektam var būt būtiska ietekme uz vidi – piemēram, uz aizsargājamām dabas teritorijām, ainavu, biotopiem vai dzīvnieku sugām.
EVA izvērtē ieceres mērogu, atrašanās vietu un iespējamās ietekmes riskus. Ja šie riski tiek atzīti par būtiskiem, birojs nosaka, ka jāveic pilns IVN. Ja paredzama neliela vai lokāla ietekme, IVN var nebūt obligāts, tomēr arī šajā gadījumā attīstītājam jāievēro noteikti vides aizsardzības nosacījumi.
Šis solis kalpo kā filtra pirmais slānis – tas nosaka, cik dziļa izpēte būs nepieciešama.
3. Sabiedrība iesaistās
Sabiedrības iesaiste sākas jau agri un atkārtojas vairākos posmos visa projekta gaitā. Pirmā iespēja iedzīvotājiem paust viedokli ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ietvaros, kur tiek rīkota sākotnējā sabiedriskā apspriešana par plānoto darbību, tās riskiem un alternatīvām. Tāpat arī teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā tiek organizēta sabiedriskā apspriešana, ko koordinē pašvaldība.
Cilvēki visbiežāk izsaka bažas par trokšņa līmeni, ainavas izmaiņām, nekustamā īpašuma vērtību vai ietekmi uz dabu. Šie viedokļi tiek dokumentēti un ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesā – gan VPVB, gan pašvaldības līmenī. Ja projektā tiek veiktas izmaiņas, sabiedrībai var tikt dota iespēja iesaistīties atkārtoti.
4. Detalizēts vides ietekmes novērtējums (IVN)
Ja sākotnējais izvērtējums liecina, ka projekts varētu būtiski ietekmēt vidi, tiek uzsākta pilna IVN procedūra. Šajā posmā tiek veikti padziļināti pētījumi par biotopiem, putniem, sikspārņiem, kā arī ietekmi uz cilvēku veselību, zemes frekvences vibrācijām un citiem faktoriem. Dažkārt novērojumi turpinās pat vairāk nekā gadu, īpaši, ja nepieciešama detalizēta putnu populāciju uzskaite un migrācijas analīze. Šos pētījumus veic neatkarīgi eksperti, kuriem ir Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegts sertifikāts. Sertifikāts garantē profesionālu atbildību – ja eksperts manipulētu ar rezultātiem, pastāv reāls risks zaudēt gan sertifikātu, gan darba iespējas šajā jomā. Šī nav formāla procedūra – notiek reāla un pamatota izpēte, turklāt visus pētījumus finansē projekta attīstītājs. Jāņem vērā, ka ievērojama daļa no sākotnējiem vērtējumiem beidzas ar secinājumu, ka konkrētajā vietā vēja parku tomēr nav iespējams būvēt – tādēļ IVN kalpo kā būtisks filtrs vides interešu aizsardzībai jau agrīnā posmā.
5. Teritorijas plānojums un pašvaldība
Lai vēja parku būtu iespējams īstenot, tam jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Ja konkrētā vieta šādu apbūvi nepieļauj, attīstītājam jārosina detālplānojuma vai lokālplānojuma izstrāde.
Plānošanas dokumentu maiņa notiek sadarbībā ar pašvaldību un obligāti ietver sabiedrisko apspriešanu. Tajā iedzīvotāji var paust viedokli, iesniegt iebildumus vai priekšlikumus. Pašvaldība izvērtē ieceres lietderību un ietekmi uz vidi, infrastruktūru un sabiedrību.
Bez pašvaldības atbalsta un saskaņota plānojuma projekta virzība nav iespējama – šis ir būtisks demokrātisks un telpiskais saskaņošanas solis.
6. Tehniskais projekts un būvatļauja
Kad IVN un plānojuma jautājumi ir atrisināti vai procesā, attīstītājs izstrādā tehnisko projektu. Tas ietver turbīnu precīzu novietojumu, piekļuves ceļus, kabeļu trases un pieslēgumu elektrotīklam. Paralēli tiek veikti ģeotehniskie mērījumi, precīzi vēja dati, trokšņu modelēšana un cita inženiertehniskā analīze.
Projekts jāiesniedz pašvaldības būvvaldē saskaņošanai, un jāsaņem atzinumi no citām institūcijām – piemēram, Latvijas Gaisa satiksmes, Civilās aviācijas aģentūras vai Aizsardzības ministrijas, ja turbīnu augstums vai novietojums var ietekmēt drošības zonu. Tikai pēc visu saskaņojumu saņemšanas būvvalde izdod būvatļauju, kas ļauj uzsākt būvdarbus.
7. Pieslēgums elektrotīklam
Lai vēja parks varētu nodot saražoto elektroenerģiju, nepieciešams pieslēgums sadales vai pārvades tīklam. Attīstītājs vēršas pie AS “Sadales tīkls” vai “Augstsprieguma tīkls”, kas izsniedz tehniskos noteikumus pieslēguma izbūvei. Šie noteikumi nosaka pieslēguma vietu, jaudu un citus nosacījumus, ja tas nepieciešams.
Pieslēguma iespējas ir būtisks faktors, kas var ietekmēt projekta ekonomisko dzīvotspēju jau agrīnā plānošanas stadijā.
8. Būvniecība un nodošana ekspluatācijā
Kad ir saņemta būvatļauja un pabeigti visi nepieciešamie saskaņojumi, sākas būvdarbi. Tiek izbūvēti piebraucamie ceļi, izveidoti turbīnu pamati, uzstādītas pašas turbīnas un pieslēgti elektroenerģijas kabeļi. Montāža parasti norit ātri – lielākā daļa tehnisko sagatavošanas darbu jau veikti iepriekš.
Pēc būvniecības tiek veikti pārbaudes mērījumi un testēšana. Ja viss atbilst normatīvajām prasībām, objekts tiek nodots ekspluatācijā un sāk piegādāt elektroenerģiju tīklā.
9. Uzraudzība un monitorings
Vēja parka darbība nenoslēdzas ar nodošanu – noteiktos gadījumos attīstītājam jāveic pēcpārbaudes. Tās var ietvert trokšņa monitoringu, ietekmes uz putniem vai sikspārņiem novērošanu un gadījumā, ja konstatēta nevēlama ietekme – arī kompensējošus pasākumus.
Uzraudzības apjomu nosaka VPVB vai citi atbildīgie dienesti IVN rezultātā. Tā ir būtiska daļa, kas nodrošina, lai vēja parks darbotos ilgtspējīgi arī ilgtermiņā.
Vēja parks nerodas vienā dienā – tas ir komandas darbs starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām. Ceļš līdz tam nav gluži lineārs: daudzi posmi notiek paralēli – plānošana, sabiedriskās apspriedes, izpētes un tehniskie risinājumi savijas vienā kopīgā virzībā. Tas prasa laiku, pacietību un sadarbību. Bet, kad turbīnas sāk griezties, kļūst skaidrs – tas ir ieguldījums mūsu visu nākotnē.