12.septembrī Rundāles pils muzeja konferenču centrā notiks zinātniskā konference “Pompa funebris”, kurā plānots runāt par Kurzemes-Zemgales hercogistes bēru ceremoniju liecībām un apbedīšanas tradīcijām, aģentūru LETA informēja pils muzejā.
Muzejā norāda, ka “Pompa funebris” jeb “bēru parāde” aizsākās Senajā Romā patriciešu ģimenēs, kur senču godināšanas kultā publiskās bēru procesijās tika nestas mirušo pēcnāves maskas. Šo tradīciju vēlāk pārņēma Eiropas aristokrātija, pielāgojot to laikmeta estētikai – maskas tika aizstātas ar ģerboņiem, simboliem un piemiņas zīmēm. Valdnieku bēres īpaši baroka laikmetā izvērtās par grandioziem teatrāliem uzvedumiem, kuros tika iesaistīti dažādi mākslas veidi un kuriem bija gan rituāla, gan reprezentatīva, gan piemiņas funkcija.
“Baroka laikmetā bēru ceremonijas kļuva par nozīmīgu monumentālās, dekoratīvās un skaņu mākslas izpausmi. Mirušo piemiņai tika radīti kapu pieminekļi, epitāfijas, ģerboņi un sarkofāgi, kas kļuva par īstiem mākslas darbiem,” skaidro muzejā.
Rundāles pils muzeja pārziņā esošās Kurzemes-Zemgales hercogu kapenes Jelgavas pilī ir nozīmīgs valdnieku piemiņas kultūras piemineklis. Ar Kurzemes bruņniecības apvienotā fonda atbalstu šogad noslēgsies Ketleru dzimtas līnijai piederošo sarkofāgu restaurācija. Restaurācijas gaitā uzkrāts ievērojams daudzums materiāla par artefaktiem, kas atrasti postītajās kapenēs. Tomēr šie priekšmeti ir tikai daļa no plašākas apbedījumu kultūras, norāda konferences rīkotāji.
Lai izceltu Kurzemes-Zemgales hercogistes bēru ceremoniju liecības 16.-18.gadsimtā un pievērstos ar apbedīšanas tradīcijām saistītām tēmām arī citos vēstures posmos un Eiropas reģionos, Rundāles pils muzejs rīko zinātnisko konferenci “Pompa funebris”.
Konferencē uzstāsies desmit mākslas un kultūras pētnieki, vēsturnieki un filologi. Referātos tiks aplūkoti mazāk zināmi bēru rituālu un piemiņas kultūras aspekti, īpaši izceļot apbedīšanas tradīciju māksliniecisko un simbolisko nozīmi.
Konferenci var apmeklēt ikviens, kurš vēlas padziļināt zināšanas par senajām apbedīšanas un aizgājēju godināšanas tradīcijām un piemiņas rituāliem Latvijas un Eiropas kultūrvēsturiskajā kontekstā.
Foto: I. Kusiņa
