Ceļš līdz īres dzīvokļu mājām

Dzīvojamais fonds noveco; tikai ap 2015. gadu atjaunojās diskusijas, ka valstij nepieciešams atbalstīt mājokļu būvniecību

Par to, ka dzīvokļu fonds Latvijā ir novecojis, trauksme celta jau gadiem. Speciālisti sen jau brīdināja, ka problēmas samilzīs un ka valstij noteikti jāiesaistās, nedrīkst visu atstāt privātās iniciatīvas rokās. Arī tagad šī problēma bieži parādās mediju un sabiedrības dienaskārtībā – gan par padomju laikos celto daudzdzīvokļu namu nožēlojamo stāvokli, gan par nepietiekamo īres mitekļu pieejamību, gan citiem jautājumiem. «Latvijas Avīze» kopā ar reģionu laikrakstiem analizēja, kāda Latvijas pilsētās ir situācija ar īres mājokļiem un kā sokas ar valsts atbalsta programmu.

Teksts – ARTIS DRĒZIŅŠ, «Latvijas Avīze»

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders intervijā «Latvijas Avīzei» apstiprina: tēze, ka dzīvojamais fonds noveco, neesot jauna. Visur Eiropā tas novecojot. Latvijas atšķirība no Rietumeiropas ir tā, ka pagājušā gadsimta 90. gados un vēl dažus gadus pēc gadsimta mijas nekas daudz nav ticis būvēts, bet visādi citādi dzīvojamais fonds esot salīdzināms.
«Latvijā no 2003. gada sāka aktivizēties privātais sektors, arī reģionos, pašvaldības no valsts saņēma atbalstu sociālo mājokļu atjaunošanai. Līdz ar ekonomisko krīzi 2008. gadā aktivitātes gan privātajā, gan valsts sektorā apsīka. Tikai ap 2015. gadu atjaunojās politiskas diskusijas, ka valstij nepieciešams atbalstīt mājokļu būvniecību. Vispirms atjaunoja Mājokļu garantiju programmu: valsts privātpersonām mājokļu iegādei garantēja pirmo iemaksu bankām. Šo programmu attiecināja arī uz reģioniem, taču tā tos īsti nesasniedza. Tādēļ šogad valsts akciju sabiedrība «Attīstības finanšu institūcija «Altum»» sāk hipotekāro kreditēšanu reģionos privātpersonām dzīvokļu iegādei un privātmāju būvniecībai. 2018.–2019. gadā saprata, ka jāattīsta arī īres tirgus. Ir valstis, piemēram, Vācija, kur noteikti īres griesti. Latvijā tas nestrādātu. Tāpēc mēs izvēlējāmies liberālu ceļu privātajiem investoriem nenoteikt nekādus griestus dzīvokļu izīrēšanai, bet paralēli attīstīt subsidēto īres tirgu, radot tam atbalsta programmu, kas paredz atbalstīt pašvaldības daudzdzīvokļu zemas īres namu būvniecībā. Šī programma paredz ierobežot īres maksu par labas kvalitātes mājokli. Uz Rīgu un Pierīgu šī programma neattiecas, jo tur tirgus nepilnību nav,» stāsta M. Auders.
Vienlaikus, saprotot, ka pašvaldībām nav viegli ar resursiem, izveidota programma sociālo dzīvokļu namu būvniecības un atjaunošanas atbalstam. Tādā veidā tiek atbalstītas visas sabiedrības grupas: no mazāk aizsargātiem līdz vidusslānim. Tie, kam naudas pietiekami, protams, pērk, ko grib un piedāvā tirgus.

Cer uz privātās publiskās partnerības programmu
Liepājas pašvaldība nolēmusi «Altum» atbalstītajā projektā ar savām kapitālsabiedrībām nepiedalīties, bet to motivējusi darīt komersantiem, kas esot pieteikušies un gaida vērtējumu. Tāpat Liepāja cer piedalīties privātās publiskās partnerības programmā «Īres mājokļi Latvijas speciālistiem».
Liepājas domes priekšsēdētājs, Pašvaldību savienības reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš: «Vēl komersanti plāno celt divas daudzdzīvokļu mājas. Bet ar to vien nepietiek: Liepājā tāpat kā daudzās citās pilsētās dzīvojamais fonds ir nolietojies, bet jaunā paaudze vēlās dzīvot modernos mājokļos.»
G. Ansiņš arī stāsta, ka tieši šajās dienās Liepājas un vēl vairākas pašvaldības diskutējot ar Finanšu ministriju par privātās publiskās partnerības pro-grammu «Īres mājokļi Latvijas speciālistiem» sadarbībā ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi». «Mēs pretendējam uz 192 dzīvokļiem, kuri varētu būt gatavi 2029. gadā. Diskusijas ir par to, ka par īri speciālistiem maksājot mazāk par pusi no algas, cik no pārējās daļu segtu valsts un pašvaldība. Patlaban ir ideja, ka no šī «pārējā» valsts daļa būtu 30%, pašvaldības – 70%. Es personīgi domāju, ka vajadzētu 50% – 50%. Šī publiskās partnerības programma papildina «Altum» programmu, kurai daudzi speciālisti nekvalificējas lielāka atalgojuma dēļ, nekā paredz «Altum»,» skaidro Liepājas domes priekšsēdētājs.
Pašvaldības no valsts sagaida lielāku skaidrību par finansēm vairākus gadus uz priekšu, lai varētu labāk plānot savu finanšu plūsmu. Tā jau neparedzēti gadījumi, piemēram, karš Ukrainā, ienes savas korekcijas, bet ir lietas, ko var saplānot.»
Privātās publiskās partnerības programma «Īres mājokļi Latvijas speciālistiem» realizācija notiek sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un piesaistītajiem starptautiskajiem ekspertiem. Patlaban programmā izvēlētas deviņas pašvaldības: Cēsis (pieteikto dzīvokļu skaits – 100), Daugavpils (120), Jēkabpils (140), Liepāja (200), Rīga (173), Tukums (150), Valmiera (150), Ķekava (48) un Gulbene (48). Kopā tiek lēsts, ka varētu izbūvēt 1129 pieejamas cenas īres mājokļus. Programma ļaušot nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c.). Pašvaldībām būs jānodrošina īres dzīvokļu līdzfinansēšana kopā ar valsti, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.

Ko vēl darīt? Kādu vēl atbalstu pašvaldības varētu saņemt no valsts?
«Atbalsts jau tā ir pietiekami liels. Bet ir lietas, ko vēl varētu izdarīt, piemēram, atļaut privātajam attīstītājam būvēt zemas īres dzīvokļu mājas uz pašvaldībai piederošas zemes. Pašlaik to nedrīkst darīt, bet tiek strādāts pie likuma grozījumiem. Tas atļautu samazināt īres maksu,» intervijā «Latvijas Avīzei» saka Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Izdevīgāk pirkt nekā īrēt?
Mājokļa iegāde ir ekonomiski izdevīgāka par mājokļa īrēšanu – tā uzskata 68% Latvijas iedzīvotāju. Bet 36% no aptaujātajiem vienlaikus atzīst, ka savu īpašumu ne visi var atļauties. Šādi dati iegūti būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA «YIT Latvija» aptaujā šā gada februārī, ko veikusi pētījumu kompānija «Norstat Latvija». «Šogad Somijā veiktajā «YIT» pētījumā ir noskaidrots, ka līdz pat 42% respondentu mājokļa īpašumtiesības uzskata par ekonomiski izdevīgāku izvēli, salīdzinot ar dzīvesvietas īrēšanu. Savukārt 29% dod priekšroku īrei finanšu apsvērumu dēļ. Situācija ir līdzīga kā Latvijā, kur vairāk nekā trešdaļa uzskata, ka ne visi var atļauties iegādāties mājokli. Tāpat kā Latvijā, arī Somijā lielākas atšķirības novērojamas iedzīvotāju vidū dažādos vecuma posmos, piemēram, daudzi jaunāka gadagājuma iedzīvotāji rūpīgi apsver, vai viņiem izdevīgāka būtu mājokļa iegāde vai īre. Somijā aptuveni trešdaļa jaunāko respondentu, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, labprāt iegādātos savu mājokli,» pauž SIA «YIT Latvija» valdes loceklis Andris Božē. Viņš arī pauž uzskatu, ka vēl pirms gada, laikā, kad «Euribor» likmes bija visaugstākajā līmenī, dzīvokļa īre bija finansiāli izdevīgāks risinājums, bet tagad situācija esot mainījusies – dzīvokļa iegāde un ar to saistītie mēneša hipotekārā kredīta maksājumi ir būtiski zemāki par ikmēneša īres izmaksām.

Mājokļu trūkums – daudzu eiropiešu problēma
Vidēji 40% iedzīvotāju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs par neatliekamu un steidzamu problēmu savā dzīvesvietā uzskata pieejamu mājokļu trūkumu. Tā secināts «Eirobarometra»pētījumā, kura rezultāti prezentēti Eiropas Pilsētu forumā Krakovā šā gada 19. jūnijā.
«Eirobarometra» pētījums veikts šopavasar Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs. ES valstu iedzīvotāji min daudzas problēmas, piemēram, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes, bērnu aprūpes, izglītības un veco ļaužu aprūpes, trūkumu, kā arī bezdarbu vai darba iespēju trūkumu. Pieejamu mājokļu trūkumu kā problēmu, kuru nepieciešams risināt vissteidzamāk, visbiežāk min pilsētās dzīvojošie respondenti, 51% aptaujāto to uzskatot par neatliekamu problēmu.
Aptaujā 87% respondentu norādījuši, ka mājokļu pieejamību viņu dzīvesvietā uzlabotu esošo mājokļu renovācija. Lielākā daļa aptaujāto (81%) arī uzskata, ka viņu dzīvesvietā būtu nepieciešams nodrošināt finansiālu atbalstu vai nodokļu atvieglojumu sniegšanu pirmreizējiem mājokļu pircējiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām. No aptaujas dalībniekiem, kas dzīvo pilsētās, 88% uzskata, ka viņu pilsētai būtu nepieciešams renovēt esošos mājokļus, lai samazinātu enerģijas rēķinus.
Lielākā daļa pilsētās dzīvojošo respondentu arī uzskata, ka mājokļu pieejamību viņu pilsētā būtu iespējams uzlabot, būvējot vairāk jaunu pieejamu mājokļu, veicot īres cenu uzraudzību un nodrošinot izīrēšanas atbalsta programmas.
Iepriekšminētie dati ir par Eiropas Savienības valstīm kopā, bet, aplūkojot datus par Latviju, «Eirobarometra» pētījumā redzams, ka 36% Latvijas iedzīvotāju mājokļu trūkumu uzskata par neatliekamu un steidzamu problēmu. Ja izdala tikai pilsētās dzīvojošo respondentu viedokli, tad šo problēmu kā galveno min 41% aptaujāto Latvijas pilsētnieku.
«Eirobarometra» pētījums tika veikts no 2025. gada 26. marta līdz 8. aprīlim 27 ES dalībvalstīs. ◆

Uzziņai

Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma
Tiek īstenota kopš 2022. gada.
Mērķis: palīdzēt pašvaldībām sadarboties ar nekustamā īpašuma attīstītājiem reģionos, lai veicinātu modernu un energoefektīvu (gandrīz nulles enerģijas ēka) mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli ar tirgus nosacījumiem.
Kopējais finansējums šobrīd: 98 392 863 eiro.
Noslēgti aizdevuma līgumi ar astoņām pašvaldībām par 40,66 miljoniem eiro: ar Valmieras novadu par 120 dzīvokļiem, Jelgavas valstspilsētu – 116, Bauskas novadu un Ventspils valstspilsētu – pa 60, Cēsu novadu – 54, Smiltenes novadu – 30, Tukuma un Alūksnes novadu – pa 18 dzīvokļiem.
Izvērtēšanu gaida 12 projekti par 82,4 miljoniem eiro.

«Altum» aizdevumi zemas īres maksas māju būvniecībai reģionos
Tiek finansēti tikai projekti, kas paredz jaunas dzīvojamās ēkas būvniecību vai dzīvojamās mājas pabeigšanu, kuras būvniecība ir uzsākta pirms 1991. gada un līdz atbalsta piešķiršanas brīdim nav nodota ekspluatācijā.
Maksimālā aizdevuma summa nekustamā īpašuma attīstītājiem nav ierobežota. Aizdevuma termiņš līdz
30 gadiem. Procentu likme – no 0,69% gadā.
Maksimālās attiecināmās izmaksas vidēji par vienu dzīvojamās īres mājas dzīvokli 93 562,35 eiro (no kuriem maksimālais «Altum» finansējums 89 107 eiro).
Īres maksas griesti 2025. gadā – 6,47 eiro/m2 mēnesī.
Dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi (saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem 2025. gadā): nepārsniedz 1681 eiro vienas istabas dzīvoklim, 2896 eiro divu istabu dzīvoklim, 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim. Trīs un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas.
Netiek finansēti būvniecības projekti, kas tiek īstenoti Rīgā un Jūrmalā, Baložos, Ķekavas pagastā, Olaines pagastā, Mārupes pagastā, Babītes pagastā, Salaspils novadā, Stopiņu pagastā, Garkalnes pagastā un Carnikavas pagastā.

Nami vecāki par pašiem iedzīvotājiem
Latvijā ir aptuveni viens miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.
Latvijas vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu. Dzīvojamo fondu Latvijā galvenokārt veido 60.–80. gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu mājas. 45% daudzdzīvokļu māju ir uzbūvētas līdz 1941. gadam, 53% – no 1961. līdz 1992. gadam.
Valsts kontroles revīzijā 2020. gadā konstatēts, ka no pārbaudītajām daudzdzīvokļu mājām 60% ir būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c .
2018. gadā 23,5% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja mājoklī ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdām, pamatiem vai pelējumu logos un grīdā.
Dzīvokļu tehniskais stāvoklis neatbilst sanitārajām normām vai ir avārijas stāvoklī:
Rīga 18%
Pierīga 18,3%
Vidzeme 27,9%
Kurzeme 21,2%
Zemgale 21,2%
Latgale 38,4%
(2023. gada dati; no Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas «Mājoklis» valdes priekšsēdētājas Daces Vārnas un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņa prezentācijām konferencē «Mājoklis 2023».)

Iecavā taps moderns dzīvojamais nams «Balticovo» darbiniekiem

«Bauskas Dzīve»

Būvniecības uzņēmums «SEP construction» ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanu Iecavā. Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta uzņēmuma «Balticovo» darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanas ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēku.
«SEP construction» izpilddirektors Gatis Kauliņš atklāja, ka ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas rekonstrukcijas projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Pārbūves darbos iekļauta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana, logu un durvju izbūve.
«Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā ēkā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji,» teic G. Kauliņš.
Viņš atzīmē, ka vienlaikus paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju – ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slīdkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.
««Balticovo» strauji attīstās, tāpēc vēlamies dot iespēju pievienoties mūsu komandai arī cilvēkiem no attālākiem Latvijas novadiem. Ja kāds saredz sevi attīstāmies kopā ar mūsu uzņēmumu, šī būs lieliska iespēja – jo šādi cilvēkiem un viņu ģimenēm būs pieejamas labiekārtotas un modernas dzīvesvietas tepat Iecavā. Šīs ēkas pārbūve ļaus mums nodrošināt mūsdienīgus dzīvošanas apstākļus uzņēmuma darbiniekiem, vienlaikus būtiski stiprinot arī «Balticovo» kā atbildīga un sociāli apzinīga darba devēja tēlu. «Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā darbinieki jūtas novērtēti, motivēti un kam ir stabils pamats profesionālai un personīgai izaugsmei,» norāda «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, piebilstot, ka šajā projektā «Balticovo» sadarbojas ar «SEP construction», jo ar augstu pārliecību uzņēmums var būt drošs par būvniecības procesa norisi un kvalitatīvu gala rezultātu.
Visus būvniecības darbus paredzēts pabeigt 2026. gada aprīlī.