Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos sākušies vērienīgi būvdarbi, informē uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
LVC norāda, ka tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) būvdarbi. Darbu laikā ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, un to dēļ ir jārēķinās ar papildu laiku, braucot uz Rīgu no Ķekavas, Bauskas puses un pretējā virzienā.
LVC vērš uzmanību, ka abos būvlaukumos līdz ar darbu progresu notiks izmaiņas satiksmes organizācija, jo aktīvās būvdarbu zonas mainīsies, būvniekiem paveicot vienu vai otru darbu etapu. Autovadītāji tiek aicināti, sekot līdzi ceļazīmēm un norādēm.
LVC atzīmē, ka esošā satiksmes organizācija ir kompromiss, kura ietvaros tiek nodrošināta autotransporta, tostarp sabiedriskā transporta, kustība, gājēju un velosipēdistu satiksme un būvdarbu norise.
Būvdarbi uz Bauskas šosejas notiek, neslēdzot ceļu, tas nozīmē, ka būvlaukumā atrodas gan būvnieki, gan satiksmes dalībnieki. Darbu gaitu un satiksmes organizāciju to laikā apgrūtina būvlaukumu atrašanās pilsētvidē, komunikācijas zem ielām, tostarp gāzes vads, kas atrodas zem šī Bauskas šosejas posma. Tāpat jāņem vērā, ka ir nepieciešams organizēt arī drošības prasībām atbilstošu gājēju satiksmi un iespēju kursēt sabiedriskajam transportam.
LVC speciālisti ir vērtējuši iespēju organizēt papildu joslas autotransporta satiksmei, taču šāds risinājums būvdarbu specifikas dēļ būtu iespējams tikai uz neilgu laiku, vienlaikus tā izmaksas būtu ievērojamas. Mainoties būvdarbu zonām abos būvdarbu objektos, mainīsies arī iespējas organizēt satiksmi. Pastāv iespēja, ka tiks organizēta viena papildu josla, kura varētu darboties līdz 2025.gada decembrim.
Savukārt, lai uz būvdarbu laiku slēgtu satiksmi šajā Bauskas šosejas posmā, būtu nepieciešams izbūvēt apvedceļu, kas nozīmētu ievērojamas papildu izmaksas, kuru dēļ projektu kopumā nebūtu iespējams realizēt.
Jaunas satiksmes organizācijas izmaiņas jau rudenī
Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.
Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā.
Satiksmes organizācija mainīsies arī līdz ar Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbu progresu, jo mainīsies aktīvo būvdarbu zonas. Dienvidu tilta būvdarbu gaita ir atkarīga no laikapstākļiem ziemas mēnešos. Ja tie būs labvēlīgi, darbus būs iespējams pabeigt līdz 2026.gada beigām, pretējā gadījumā tie turpināsies arī 2027.gadā. Savukārt gājēju un velosipēdistu tuneļa izbūve ilgs līdz 2026.gada vasarai.
Kāpēc būvē vienlaicīgi
LVC skaidro, ka gājēju un velosipēdistu tuneļa būvdarbi jāveic, pirms tiks izbūvēts Dienvidu tilta 4. kārtas pārvads ar brauktuvi Bauskas virzienā un rampa, kas savienos Jāņa Čakstes gatvi (virzienā no Vienības gatves) ar Ziepniekkalna ielu. Pēc tam šajā posmā palielināsies satiksmes intensitāte, kā arī tuneļa izbūvei būtu daļēji jānojauc ceļa aprīkojums.
Atbilstoši navigācijas vietņu datiem, lai izbrauktu būvdarbu posmu uz Bauskas šosejas ievada, ir nepieciešams no 10 līdz 30 minūtēm atkarībā no diennakts laika. Pirms Ķekavas apvedceļa izbūves ceļā no Ķekavas līdz Rīgai darba dienās bija jāpavada vismaz 30 minūtes. Pēc apvedceļa atvēršanas satiksmes plūsma ir būtiski uzlabojusies, taču būvdarbu laikā ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļam ir jārēķinās arī tur.
Patlaban būvdarbi notiek vairāk nekā 60 valsts autoceļu posmos un daudzviet nepieciešamas 30 līdz 40 minūtes, lai šķērsotu aktīvo darbu zonas. Lai izbrauktu būvdarbu posmu pie Daugavpils (A6, A14), ir nepieciešamas 30 minūtes, pie Ludzas (A12) – 35 minūtes, bet vairākos reģionālo autoceļu posmos būvdarbu šķērsošanai vajag 40 vai vairāk minūtes.
Sākoties mācību gadam, satiksme kļūs vēl intensīvākā, tāpēc LVC aicina plānot braucienu laiku ārpus ierastajām satiksmes maksimuma stundām.
Tunelis uzlabos satiksmes drošību
Jau iepriekš informēts, ka zem Bauskas šosejas ievada Rīgā (A7, Ziepniekkalna iela) pie Krustkalniem (7,30-7,78 km) izbūvē gājēju tuneli un turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi. Būvdarbu laikā satiksme tur tiek organizēta pa vienu joslu katrā virzienā un autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme, īpaši maksimuma stundās, tur ir apgrūtināta.
LVC lūdz pēc iespējas izmantot citus maršrutus: braucot uz Rīgu no Zemgales, atkarībā no galamērķa ir iespēja izmantot Rīgas apvedceļu (Salaspils-Babīte) (A5), Latgales ielu un Vienības gatvi Rīgā.
Vienlaikus LVC atgādina, ka pieturvieta Neilandi Ķekavas virzienā ir pārcelta par 100 m, tai līdzās ierīkota jauna gājēju pāreja, likvidējot līdzšinējo pie t/c A7. Savukārt Rīgas virzienā sabiedriskā transporta pietura Neilandi likvidēta, un tās vietā pasažieriem jāizmanto pietura Krustkalni.
Pēc tuneļa izbūves mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem būs iespēja droši šķērsot ceļu, netraucējot intensīvo satiksmes plūsmu uz viena no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Darbus veic SIA “Tilts”, līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1 485 735,21 eiro (ar PVN), tuneļa būvei – 1 961 177,47 eiro (ar PVN), no tās 85% ir ES Kohēzijas fonda finansējums. Būvuzraudzību nodrošinās SIA “Firma L4”. Gājēju un velobraucēju tuneļa projekta autors ir SIA “Vektor T”, ceļa pārbūvi projektēja SIA “Projekts EAE”.
Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu pasūtītājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, darbus tur veic piegādātāju savienība DTTB. Tilta ceturtā kārta risinās satiksmes organizāciju Rīgā un Pierīgā, nodrošinot labākas iespējas apbraukt pilsētas centru.
Bez īpaša papildlaika
“Bauskas Dzīve” aptaujāja autovadītājus, kāda ir viņu līdzšinējā pieredze, izbraucot būvdarbu posmu Rīgā. Mežotniece Ruta uz Rīgu ar auto devās pagājušajā trešdienā, no Bauskas izbraucot pēc pulksten 9. Viņa «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka ap pulksten 10 minētajā būvdarbu vietā nekāda transportlīdzekļu stāvēšana nebija, sašaurinājuma vietā plūsma, protams, bija palēnināta, taču bez apstāšanās un bez īpaša papildlaika ceļā.
Savukārt baušķenieks Mārtiņš Krauze regulāri brauc uz darbu Rīgā. Viņš apzināti izvēlas tādu laiku, lai nav jābūt sastrēgumos, jo arī darba grafiks piemērojams. «Izbraucu no Bauskas pulksten 6 no rīta, sastrēgumu nav, plūsma vienmērīga. Pieļauju, ka tiem, kuri dodas uz darbu pulksten 8 vai 9, sanāk pastāvēt,» viņš teic. Ilgāks laiks jāpavada, pēc darba braucot uz Bausku, īpaši tiem, kuri izbrauc ap pulksten 17. Mārtiņš mēģinot no Āgenskalna izbraukt ap 18.30, citreiz pat ap pulksten 19, tad jau ir daudz mierīgāk, lai gan arī ne tik mierīgi kā agrā rīta stundā. Atceļā dažkārt līdz desmit minūtēm iznākot pakavēties.
Pasažieru pārvadājumu uzņēmumā «Nordeka» laikrakstam arī apliecināja, ka pašlaik vēl minēto būvdarbu dēļ reisu grafika kavēšanas nav. Satiksmes plūsma bez «korķiem», sūdzības nesaņemot. «Nordekas» pasažieru pārvadājumu direktors Edvards Valdmanis gan pieļauj, ka vēlāk, darbu gaitā, varētu rasties sastrēgumi, kas arī ietekmētu sabiedriskā transporta laika grafikus. Autovadītāji laikrakstam min, ka ilgāka gaidīšana varētu izveidoties ar 1. septembri, kad sāksies jaunais mācību gads.
