Jubilejas nedēļu Leons Supjevs aizvadījis gana raibi, kaut kuplas 80 gadu jubilejas svinības nerīkoja. Meita izvadāja pa Pakrojas muižu Lietuvā, un braucienā uz dzimto pusi Cēsīs satikti gan radinieki, gan paziņas.
Jubilārs pats atceras, ka avīžu intervijās un ziņās savulaik parādījies gana bieži, kas pārsvarā bija saistīts ar panākumiem šaušanā. Intervējuši gan valsts mēroga laikraksti, gan arī «Bauskas Dzīve» un ne tikai par dalību sporta sacensībās. Šaušanas sacensībās ar dažādām komandām piedalījies gan ar pistoli, gan šauteni dzimtajā pusē, Talsos un Bauskas novadā.
Skats uz Zemgales laukiem
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika sākuma Leons dzīvo Gailīšu pagasta Mūsas ciemā. Daudzdzīvokļu ēkā savulaik mitinājušies būvnieki no Dienvidslāvijas, kas cēla Uzvaras vidusskolu. Brūkot Padomju Savienībai un tajā ierastajām sistēmām, pārtrūka ēkas celtniecība, celtnieki aizbrauca uz dzimto pusi un tobrīd kopmītnēs dzīvojošajam darbiniekam uzradās dzīvesvieta ceturtajā stāvā. «Te ir labs skats pa logu uz Zemgales laukiem,» saka jubilārs.
Lielas svinības rīkotas 70 gadu jubilejā, kad vairāk nekā 40 cilvēki pulcējušies Cēsīs. Ierakstīts pat atmiņu video. Tomēr tas reizē raisa skumjas, jo daļa svinētāju jau aizsaulē, un tāpēc šoreiz nav bijusi vēlme rīkot tikpat lielu pasākumu. Cēsīs gan apmeklēti paziņas un radi, un tur notika tikšanās ar vienu no bijušajām pedagoģēm, kurai tagad apritējuši 92 gadi.
Šaudījās mežā
Dzimtā puse Leonam ir Cēsu novada Ieriķi, kur nācis pasaulē 1945. gada 31. jūlijā. Bērnība devusi gan ieguvumus, gan arī nosacītas problēmas. «Dzīvojām lauku mājā un darījām lauku darbus. Ziemā pikojāmies un ko tik nesvaidījām! Gadījās – kādu logu izsitām, un cik par to mēs brāzienus nedabūjām! Tomēr reizē to roku uz sviešanu ietrenējām,» atceras jubilārs.
Pēckara bērni savu laiku pavadīja gana brīvi, un mežos vēl aizvien bija ļoti daudz munīcijas un ieroču. Savulaik tuvajā apkaimē bija vācu munīcijas noliktava, kuru uzspridzināja, bet apkārt plašā teritorijā mētājās daudz visa kā. Sanāca atrast gan ieročus, gan munīciju. «Atradām gan stobrus, gan patronas un šaudījāmies mežā,» atceras Leons. Viens no atradējiem mēģināja pat izjaukt granātu un par to samaksāja ar vairākiem pirkstiem un aci, bet visa kompānija nonāca Valsts drošības komitejas jeb čekas redzes lokā. Tur gan tikai nopratināja, bet savs iespaids nākotnē palika.
Ieriķu septiņgadīgajā skolā Leons iemācījās gan šahu spēlēt, gan arī granātu mest – aizmeta tālāk par 52 metriem. Cēsu arodskolā apguva galdnieka amatu, un tad jau bija klāt dienests padomju armijā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
