Bauskas novada Vecsaules pagastā bāzētās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Kalnakrogs Agro» zemnieku saimniecības latviešu otro maizi – kartupeļus – šogad audzē 150 hektāru lielā platībā, informēja apvienības valdes loceklis Gints Liepiņš.
Sadarbības partneres ir Māra Mikaiņa zemnieku saimniecība (z/s) «Mazvizbuļi», Ginta Liepiņa z/s «Upeskalni» un abu kopīpašums – SIA «MG Terra Seeds». Pēdējais uzņēmums strādā kartupeļu sēkl-audzēšanā, darbā izmanto ap 20 šķirnes. Firma izveidota, lai diversificētu riskus, proti, sēklaudzēšana ir ļoti svarīga, lai nebūtu slimību. Tāpēc tā ir atsevišķa nozare. Jāpaskaidro, ka latīņu valodā «terra» nozīmē zeme, bet angliski «seeds» – sēklas. Nosaukumā ietverti vārdi svešvalodās, jo komersants sadarbojas ar partneriem ārzemēs, bet tur nesapratīs latvisko «kartupelis».
Kooperatīvs sniedz pakalpojumus grāmatvedībā, loģistikā, sagādē, mehāniskā nodrošinājumā, dārzeņu šķirošanā pagrabā un produkcijas realizācijā. M. Mikainis ir apvienības priekšsēdētājs, viņš atbild par loģistiku un produkcijas realizāciju, bet laikraksta sarunas biedrs Gints Liepiņš ir agronoms, vada dārzeņu audzēšanu. Viņš Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā absolvēja 1992. gadā.
«Mazvizbuļi» un «Upeskalni» audzē tupeņus, burkānus, sīpolus, bietes, kāpostus, salātus, dilles, lokus, gurķus un tomātus. Saimniecības apstrādā zemi Vecsaules, Skaistkalnes un nedaudz Codes pagastā. Savukārt kooperatīva dārzeņu glabātava atrodas Skaistkalnē.
Audzēs arī bioloģiski
Apvienības dalībnieces audzē agros kartupeļus, vēlos un sēklai. Pēdējos izmanto pašu ražošanā, kā arī pārdod. Tīrumos briest vairāku veidu tupeņi. Pamatšķirnes tirgum no agrajām – ‘Impala’, ‘Riviera’, vēlajām – ‘Qeen Anne’, ‘Vineta’, ‘Laura’, ‘Marabela’, ‘Bella Rosa’ u. c. Pieprasīta ir bioloģiski audzēta pārtika, ražotājs lēnām iet šajā virzienā. Tuvākajā laikā šim mērķim izmantos atbilstīgi izaudzēto sēklu ‘Connectus’ un ‘Corolus’. Šogad izmēģināšanai sēklu laukos pirmo reizi iestādīti zilie kartupeļi.
SIA «MG Terra Seeds» elites materiālu pērk Holandē un Vācijā. Tad pārbauda savos laukos, sertificē Latvijā un audzē sēklu kooperatīva saimniecību pašpatēriņam un tirgum. No apvienības apstrādātajiem 150 hektāriem (ha) 25 – 30 ha izmantoti sēklai. Lai izvairītos no slimībām, kartupeļus atkārtoti vienā vietā var stādīt tikai pēc četriem gadiem.
Gads no gada lauksaimniecībā atšķiras, tāpēc tā ir interesanta. Laika apstākļi šosezon, neskaitot lielās lietavas pagājušajā nedēļā, ir mērenāki nekā pagājušajā gadā. Taču tendences raksturo galējība pēc galējības. Lauku uzņēmējs jau vairāk nekā 30 gadus strādā lauksaimniecībā un secina, ka zudusi mērenība. Daba kļūst aizvien izaicinošāka un padara saimniekošanu ļoti riskantu. «Visu laiku esi tā kā uz «nažiem» – būs, nebūs, izaugs, neizaugs, noslīks, nenoslīks,» raksturoja dārzeņkopis. Ja būtu jāsāk no nulles, nav pārliecības, vai sāktu to pašu. Tā kā ir tehnika un tehnoloģijas, darbinieki, darbs jāturpina. «Kas notiks, kad cilvēki ies prom?! Tad mēs droši vien arī beigsim,» rezumēja G. Liepiņš. Grūtības atsver gandarījums, skatoties uz lauku, kur viss ir izaudzis. Brīdis, kad raža novākta, ir neatsverams.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
