Daudzpusīgas personības mūžs vieno Bausku un Kijivu (1)
06:3324.01.2024
Ilva Kalniņa
1023
Dalies:
Pedagogs Indriķis Kohs – Ukrainai un Latvijai
Inas Kļaviņas privātajā vidusskolā Bauskā 1922. – 1925. gadā par skolas pārzini strādāja Indriķis Kohs (1881 – 1948) – cilvēks, kurš ir Ukrainas Nacionālās lauksaimniecības zinātniskās bibliotēkas dibinātājs Kijivā un tās pirmais direktors.
Vērgales pagastā dzimis, izglītību iegūst Polijā
Indriķis Jānis Kohs ir dzimis 1881. gada 18. janvārī toreizējās Kurzemes guberņas Liepājas apriņķa Vērgales pagastā vietējā skolotāja Otto Koha ģimenē, kurā pavisam bija astoņi bērni. Pamata izglītība tika iegūta turpat Vērgales pagasta skolā.
Pēc tam dzīves ceļi I. Kohu aizveda uz tolaik cariskās Krievijas sastāvā esošo Poliju un Rietum-ukrainu, kur izglītošanās tika turpināta vairākās mācību iestādēs, tai skaitā Novoaleksandrijas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā Pulavi pilsētā Ļubļinas vojevodistē. Mācoties šajā institūtā, I. Kohs apguva agronoma specialitāti, bet jaunajam censonim ar to acīmredzot bija par maz, jo drīz mācības tika uzsāktas Varšavas Universitātes Dabas nodaļā. Pēc tās pabeigšanas 1914. gadā I. Kohs ieguva dabas zinātņu skolotāja tiesības un turpmākajās dzīves gaitās skolotāja amats kļuva par viņa mūža profesiju.
Pirmajā pasaules karā iegūtā invaliditāte, skolotāja un sabiedriskais darbs Kijivā
1914. gada vasarā sākās Pirmais pasaules karš, I. Kohs tika mobilizēts cariskās Krievijas armijā un turpat Polijas teritorijā nokļuva Austrumu frontes kauju ugunīs. Kādā no kaujām 1914. gada rudenī viņš tika smagi ievainots un pārvests uz kara hospitāli Kijivā. Tur I. Koham pēc smagā ievainojuma tika amputēta kāja un turpmāk frontē viņš vairs neatgriezās, bet palika Kijivā, kur apprecējās un izveidoja ģimeni, kā arī turpināja savas izglītības pilnveidošanu Kijivas Universitātē. Pēc tās absolvēšanas I. Kohs ieguva matemātikas un fizikas skolotāja tiesības.
Pabeidzis vairākas iepriekš minētās mācību iestādes, I. Kohs bija ieguvis ļoti labu izglītību lauksaimniecības, dabas zinātņu un eksaktajās jomās, kā arī prata vairākas valodas, ko varēja sākt pielietot savā profesionālajā darbībā. Līdz 1917. gadam viņš strādāja par skolotāju Sedļecas vīriešu ģimnāzijā.
Bez skolotāja profesijas I. Koham kā agronomam tuva bija arī lauksaimniecība. Iegūtās invaliditātes dēļ iesaistīties lauku darbos vai to organizēšanā un vadīšanā viņam bija grūti, tāpēc šajā nozarē viņš nevarēja pilnvērtīgi strādāt, bet varēja daudz ko darīt tās labā citādā veidā. Proti, 1917. gadā Kijivā I. Koha vadībā tika izveidota lauksaimniecības literatūras bibliotēka, kas mūsdienās ir kļuvusi par Ukrainas Nacionālo lauksaimniecības zinātnisko bibliotēku. I. Kohs bija tās pirmais direktors līdz 1922. gadam. Bibliotēka Kijivā darbojās arī padomju laikā, taču tās dibinātāja un pirmā direktora vārds tolaik netika pieminēts. Tas ir noticis tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma neatkarīgajā Ukrainas valstī. Piedaloties vairākām Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām un Latvijas vēstniekam Ukrainā, 2021. gada 18. maijā Kijivā pie minētās bibliotēkas ēkas tika atklāta I. Koham veltīta piemiņas plāksne.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.