Viņš par tiesnesi strādā kopš 1997. gada, ir bijis arī Tieslietu padomes loceklis un darbojas Latvijas Tiesnešu biedrībā – biedrs un valdes loceklis. «Bauskas Dzīve» aicināja tiesnesi uz sarunu.
Kādi bija jūsu bērnības sapņi par profesiju un izglītība vēlāk?
– Esmu dzimis Bauskā, sākumā dzīvojām Codē, pēc tam Pilsrundālē, kur arī aizritēja mana bērnība. Izglītojos Codes pamatskolā un Pilsrundāles vidusskolā. Mazotnē bija sapnis kļūt par policistu vai jūrnieku. Pēc 9. klases mācījos Murjāņu sporta internātskolā, kur ieguvu arī vidējo izglītību. Mana joma bija akadēmiskā airēšana. (Tiesnesis to stāsta, un viņa skats vērsts uz Mēmeli, kas redzama pa redakcijas logu.) Diemžēl pašlaik tai nesanāk pievērsties, bet gribētos. Pēdējo reizi airēju skolas laikā.
Pēc tam studēju Policijas akadēmijā, ko pabeidzu 1996. gadā. Man ir gods būt par šīs skolas absolventu. Tajā ieguvu augstāko juridisko izglītību; esmu juridisko zinātņu maģistrs (2010. g.). Apguvu gan civiltiesības, gan krimināltiesības, Policijas akadēmijā uz kriminālpolicijas jomu pat bija lielāks uzsvars. Izglītības iestādē bija daudz dažādu jomu praktiķu. Ļoti vajadzētu šo specializēto skolu.
Pēc tam 1996. gadā aizgāju uz Bauskas prokuratūru par stažieri, 1997. gada janvārī – jau prokurors. Savukārt februārī mani «pārvilināja» uz tiesu. No tā laika arī esmu tiesā.
Pagājuši 25 gadi tiesneša darbā. Kādi tie bijuši? Kādas lietas skatījāt?
– 1997. gadā biju administratīvais tiesnesis – sīkie huligāni, dzērājšoferi, nodokļu jautājumi bija mans lauciņš. Tie cilvēki, kas toreiz bija «klienti», diemžēl nav mainījušies, dzīvo tāpat... Darba bija daudz, turklāt viss notika klātienē. Tas bija laiks, kad mainījās padomju tiesības uz Latvijas tiesībām, bet vēl nebija prakses. Atjaunoja Civillikumu, tas bija izaicinājums. Mācījos laikā, kad viss vēl bija attīstībā. 1991. gadā sākām apgūt jauno Civillikumu, vecais Civilkodekss bija atšķirīgs.
Izaicinājumi nebija tikai darba sākumā. 2004. gadā līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā bija jaunas direktīvas un prasības, pāreja uz Eiropas standartiem un vērtībām. Izglītojāmies. Visu laiku Latvijā, pasaulē ir bijušas kādas tiesību maiņas, kas nemitīgi liek sekot normām.
Krimināllietas un drošības līdzekļa, apcietinājuma, kratīšanas, speciālo izmeklēšanas darbību, piemērošanu skatīju, administratīvās lietas, nedaudz arī civillietas. Sākot strādāt, bija veidlapa, kurā vajadzīgo atzīmēt, turpretī pašlaik līdz ar jaunām cilvēktiesību prasībām kritēriji, prasības lēmumu izvērtēšanā ir ļoti augsti. Lēmumam ir jābūt pamatotam.
Tiesā, veidojot praksi, piemērojot tiesību normas, notika paņēmienu maiņa, kvalifikācijai, gudrībai bija jābūt dziļākai. Tāpēc arī ļoti vajadzīga speciāla skola policistiem, lai arī viņi aug līdzi laikam un kļūst profesionālāki. Tā ir valstiska problēma, ka nav šādas skolas, ceru, ka to tuvāko gadu laikā atrisinās. Labi, ka policijas komandā ir gan jaunie, gan vecie, kas nodod pieredzi, arī prokuratūrā uzrauga policijas darbu kriminālprocesos. Nevar teikt, ka viss ir slikti, sabiedrībai ir jāiesais-tās – palīdzi, informē, nevis stāvi malā un kritizē!
Kļuvu par izmeklēšanas tiesnesi, kas uzrauga kriminālprocesu un piemēro drošības līdzekļus, akceptē speciālās darbības. Tas ir uzraudzības mehānisms pār pirmstiesas izmeklēšanu, bet vēlāk nevar skatīt to pašu krimināllietu, lai nenonāktu pretrunā. Tiesnesim jābalansē starp izmeklēšanas, sabiedrības interesēm un personības tiesībām.
No 2015. gada – apgabaltiesas tiesneša pienākumu izpildītājs, jo kolēģe stažējās Augstākajā tiesā. 2017. gadā apgabaltiesas tiesnese aizgāja pensijā, bija konkurss, kurā startēju. Tā Jelgavā strādāju no 2015. gada septembra, līdz tam kabinets bija Zaļajā ielā Bauskā. Pašlaik man Zemgales apgabaltiesā pamatā ir civillietas.
Ikdienā braukšana no Bauskas uz Jelgavu. Vai nav nogurdinoši, negrasāties mainīt dzīvesvietu?
– Katru darbdienu uz darbu mēroju 52 kilometrus, tas ir laiks rīta pārdomām, citreiz paklausos radio. Zemgale ir ļoti skaista. Man patīk braukt ar mašīnu, palūkoties pa logu, vērot, kā mainās daba. Redzi arī cilvēkus, viņu pasauli, kultūru uz ceļa. Tas ir interesanti.
Pašlaik negrasos mainīt dzīvesvietu, man patīk Bauska vairāk nekā citas pilsētas, daba, cilvēki, pie kuriem esi pieradis. Te ir daudz skaistu vietu, Rundāles pils, esmu lepns, ka esmu baušķenieks. Bauskai ir labs izvietojums – nav tālu Rīga, Lietuva, esam Latvijas viducī, ir ļoti ērti.
Man ir trīs dēli – Emīls (28 g.), Valters (24) un Edvards (18). Darbs gan ir atņēmis daudz laika bērnu audzināšanai, jo tiesneša darbs ir 24/7 režīmā. Sākumā bija dežūras. Tiesas sēdes pašlaik notiek darba laikā, tomēr tiesnešiem nav normēts darba laiks, jo ir noteikts laiks nolēmuma sagatavošanai, tas ir liela darba apjoms – padomāt, uzrakstīt, iepazīties ar lietām. Ja grib izdarīt labi, tad tas atņem laiku ģimenei.
Pirmās instances tiesā lietu skata viens tiesnesis, katram pieteikumam tiek dotas desmit dienas, kuru laikā izlemt, ko darīt. Paralēli ir arī citas lietas. Dienā tiesā var ienākt viens līdz desmit vai pat simt pieteikumu. Laiks ir ierobežots, tālab slodze liela. Svarīgi nepārkāpt termiņu.
Ja pārsūdz apgabaltiesā, skaits ir mazāks. Jautājumu tiesas sēdē skata trīs tiesnešu sastāvā. Prioritāri izskatāmas ir ģimenes lietas, bērnu un darba tiesības.
Pirmās instances tiesas skatās uz apgabaltiesu, kā tiek piemērotas likuma normas, te ir audzinoša pieskaņa. Zemgales apgabaltiesa sadalīta divās daļās – «sēdeklis» ir Jelgavā, ir vēl Aizkraukles sesija. Lietas, kas pirmajā instancē ir Bauskā, Ogrē, Aizkrauklē, Jēkabpilī, tās pārsūta uz apelāciju Aizkrauklē. Visas pārējās – Tukuma, Dobeles, Jelgavas – skata Zemgales apgabaltiesā Jelgavā.
Nevaru precīzi pateikt, cik tiesas sēdes šajos gados aizvadītas.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
