Rīgā pašlaik notiek XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki, kas reizē ir Dziesmu svētku 150 gadu jubilejas pasākums. Vēsturiskās liecības par Dziesmu svētkiem gadu gaitā ir saglabājušās arī materiālas – dažādas medaļas, piespraudes un nozīmītes, kas piešķirtas kādreizējiem svētku dalībniekiem.
«Neviens kolekcionārs īsti nezina, cik daudz krūšu nozīmju ir jāsavāc, lai būtu visas. Nav sastādītu katalogu,» saka Sergejs Žuravļovs, kurš var lepoties ar plašu faleristikas krājumu – viņa savākto medaļu, piespraužu un nozīmīšu skaits ir vairāk nekā divi simti. «Tādā veidā lietišķā māksla un juveliermāksla Latvijā iemūžināja Dziesmu svētkus,» teic S. Žuravļovs.
No Latvijas Tautas frontes laika
Pašam kultūras jomā šogad ir 50 gadu jubileja kā rakstniekam un Latvijas Rakstnieku savienības biedram. «1973. gadā iestājos savienībā kā jaunais literāts. Mirdzas Ķempes jauno literātu seminārā piedalījos divos – gan latviešu, gan krievu plūsmā. Toreiz kā otrā kursa filologs analizēju dzeju. Pēc semināra bija pirmā publikācija avīzē «Padomju Latvija», kā arī Latvijas Universitātes studentu avīzē,» atceras S. Žuravļovs.
Interese par dziesmu kultūras jomu radusies Latvijas Tautas frontes dibināšanas laikā. Pats iestājies Tautas frontē Bauskā un līdztekus dibināja baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrību. «Rudenī kopā ar Latvijas Komponistu savienības biedru, akadēmiķi Juriju Glagoļjevu, dibinājām tautas kori «Perezvoni». Nesen nosvinējām 35 gadu jubileju. Esam uzstājušies visā Latvijā. Koris meistarīgi izpilda arī latviešu dziesmu repertuāru,» stāsta S. Žurvaļovs.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
