Dzīvei jēgu dod un to pārmaina Mīlestība (1)

Vēl Lieldienu – svarīgāko kristiešu svētku – noskaņā «Bauskas Dzīve» piedāvā sarunu ar Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotāju Erlanda un Veronikas Zalucku ģimeni.

Erlandam (32 g.) ir izglītība teoloģijā un sabiedriskajās attiecībās, pārsvarā viņš darbojas divās organizācijās – ir «Christian Vision Global» (darbojas vairāk nekā 50 valstīs; galvenais birojs ir Anglijā) pārstāvis Baltijas valstīs un «Life Changing Fund» administrators. Abas organizācijas ir saistītas ar kristietību. Viens no galvenajiem mērķiem – darbs caur sociāliem tīkliem, radio izplatīt kristietību, uzrunāt par sociālām problēmām, aicināt cilvēkus uzticēt savu dzīvi Jēzum. Organizācijas nodarbojas arī ar labdarību. Arī Veronikai (30 g.) ir teoloģiska izglītība, Amerikas Savienoto Valstu koledžas filiālē Latvijā iegūts bakalaura grāds, liela pieredze darbā ar bērniem, īpaši no nelabvēlīgām ģimenēm. Ģimenē aug divas jaukas meitiņas – sešgadniece Emma Hanna, kas izglītojas Codes pamatskolas pirmsskolā, un divus gadus vecā Eliana Milli.

Kā jūs satikāt, iepazināt Dievu?
Veronika: – Esmu kristiete 23 gadus, septiņu gadu vecumā sāku apmeklēt svētdienas skolu. Šeit esmu ieprecējusies, nāku no Jelgavas. Mani kā bērnu paaicināja uz vietu, kur «dod končas». 90. gados lielai tiesai bija grūti materiālie apstākļi, tā sākumā bērns aizgāja pēc saldumiem. Siltas atmiņas saistās ar to laiku. Vēlāk jau pamazām garīgi pieaugu, un interese par kristiešu dzīvi bija dziļa un patiesa.

Pašlaik priecājos, ka abus ar vīru mūs vieno ticība, ir kopējs pamats, uz kā stāvēt. Tā ir liela laime, ka ir vienas vērtības. Mazā Emma ar pieauguša cilvēka nopietnību piebalso, ka arī ar meitām ir vienas vērtības.

Erlands: – Es piedzimu kristīgā ģimenē, esmu draudzes «Jaunā dzīve» mācītāja Andreja dēls. Tomēr cilvēkam arī pašam apzināti jāizvēlas ticēt Dievam, jādara tas ar sapratni. Deviņu gadu vecumā pieņēmu ūdenskristības, savukārt 16 gados ļoti nopietni pievērsos Dievam kā savam Pestītājam. Vēlāk jau studējot vēstures faktus, teoloģiju, saliekot kopā zinātniskos pierādījumus, sapratu, ka patiesībā vajag vairāk ticības, lai neticētu nekā ticētu Dievam. Bībelē jeb Dieva vārdā ir neizsmeļama gudrība, ikdienā piemērojami un mūžīgi principi, piemēram, – «ko sēsi, to pļausi; mīli tuvāko kā sevi pašu», Radītāja apsolījumi, kas jo sevišķi aktuāli šajā grūtajā kara laikā. Dievs jo-projām var darīt un dara brīnumus. Mēs to esam paši redzējuši un dzirdējuši no līdzcilvēkiem.

Šajā laikā mums ir tiešs kontakts ar Ukrainu, jo tur ir arī radi, sadarbībā ar tiem un citiem kristiešiem ļoti daudz palīdzam kara skartiem civiliedzīvotājiem Ukrainā. Šajā laikā īpaši jūtam, ka pasaules draudze ir kā stiprs organisms, caur ko Dievs darbojas. Viena ticība, viens Dievs, nav etnisko un sociālo robežu, visā pasaulē mūs vieno šīs vērtības, un katrā valstī ir ticības brāļi un māsas. Mums ir viens Tēvs, un mums ir cerība, kas nepamet kaunā, pārliecība, ka Dievs ir ar mums un nekad neatstās.