Tā notiek arī mūsdienās, un Latvijas ļaudis pagājušajā gadsimtā ir piedzīvojuši vairākus «atbrīvotājus», kas visādā veidā ir centušies šo savu «atbrīvotāja tēlu» iedzīvināt sabiedrībā. Otrā pasaules kara laikā 1940. gada vasarā PSRS Sarkanā armija «atbrīvoja Latvijas darbaļaudis no fašistiskās Ulmaņa diktatūras», pēc gada, 1941. gada vasarā, Vācijas karaspēks «atbrīvoja Latviju no boļševisma», bet kara izskaņā PSRS Sarkanā armija vēlreiz «atbrīvoja Latviju no vācu fašistiskā terora». Visas šīs «atbrīvošanas» tika cildinātas ar dažādiem propagandas pasākumiem.
Plašas 500 gadu jubilejas svinības
Lielākais vācu okupācijas laika propagandas pasākums, kas, pēc tā laika preses ziņām, pulcēja apmēram 10 tūkst. interesentu, Bauskā notika 1943. gada 20. jūnijā, kad tika atzīmēta Bauskas pilsētas 500 gadu jubileja, lai gan 500 gadu togad apritēja Bauskas pils celtniecības sākumam. Vācu okupācijas varai šis notikums likās īpaši svarīgs, jo Bauskas pils taču bija viņu senču – Livonijas vācu bruņinieku ordeņa – celta, tāpēc šis pasākums tika saistīts ar visu Bauskas pilsētu.
Bauska 20. jūnijā bija rotāta ar Latvijas un Lielvācijas karogiem un daudzām ziedu, meiju un ozollapu vītnēm. Pilsētas valdes namā (tag. Plūdoņa ielā iepretī luterāņu baznīcai) notika svinīgā jubilejas sēde, kurā piedalījās augsti viesi – Latvijas ģenerālkomisārs Otto fon Drekslers, Zemgales apgabala komisārs brīvkungs Valters fon Mēdems un Latviešu Zemes pašpārvaldes vadītājs Oskars Dankers, kā arī pilsētas un apriņķa amatpersonas. Šajā sēdē teiktās runas pilsētnieki varēja klausīties Tirgus laukumā uzstādītajā translācijas skaļrunī.
Turpat Tirgus laukumā notika arī Latvijas jaunatnes organizāciju parāde, bet pilsētas stadionā – futbola spēle starp Bauskas «Tēvijas Sargu» un Ventspils «Sparu» (tajā uzvarēja baušķenieki).
Turklāt Bauskas pamatskolas un ģimnāzijas ēkā Uzvaras ielā 10 visu dienu baušķenieki un pilsētas viesi varēja apmeklēt jubilejas izstādi, kurā bija eksponēti vairāk nekā 100 vietējo mākslinieku darbi – izstādē ar saviem darbiem piedalījās Arnolds Nullītis, Teodors Karaša, Pēteris Ruņģis, Mārtiņš Zaurs, Arvīds Strazdiņš, Lūcija Žurgina u. c. Izstādes otru daļu veidoja Bauskas amatnieku un rūpnieku vietējie ražojumi. Vakarpusē laukumā pie Bauskas jaunās slimnīcas, apmēram tur, kur tagad atrodas Bauskas 2. vidusskola, notika plaši apmeklēta brīvdabas teātra izrāde «Kāzas Krācēs» ar vietējo koru un Bauskas ģimnāzijas audzēkņu piedalīšanos. Pēc šī pasākuma bijušajā Aizsargu namā (tag. Kultūras centra ēkā) notika oficiālais svētku mielasts lūgtajiem viesiem, bet pārējiem svinību dalībniekiem – baušķeniekiem un tiem, kas bija ieradušies Bauskā, – zaļumballe Pilsdārzā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
