Dzīvokļa īpašuma likumā ar šī gada 1. novembri stāsies spēkā jauna norma, kas paredz, ka lēmumu par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu atkārtotā sapulcē varēs pieņemt, ja par nobalsos ne mazāk kā 18% dzīvokļu īpašnieku.
Saeima grozījumus 30. maijā pieņēmusi galīgajā lasījumā, lai atvieglotu lemšanu par dzīvojamajai mājai būtiskiem jautājumiem, ja kvoruma trūkuma dēļ nevar sasaukt kopsapulci, kā arī aktivizētu «guļošo» vairākumu un mudinātu visus piedalīties nama apsaimniekošanā. Tā tiešsaistes preses konferencē pirmdien, 3. jūnijā, skaidroja atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Ar praktiķu un īpašnieku dalību
Pašlaik ir spēkā norma, kas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas lēmumam, tai skaitā energoefektivitātes uzlabošanas projektam, prasa 50% plus vienas balss vairākuma atbalstu, kura savākšana sagādā grūtības. Tāpēc, pamatojoties uz citu valstu, jo īpaši Austrijas pieredzi, noteikta jauna kārtība, stāstīja O. Burovs. Ja kvorumu nesavāc pirmā kopsapulce, nākamā pēc mēneša būs lemtspējīga ar ne mazāk kā trešdaļas dzīvokļu īpašnieku dalību, un lēmumu var apstiprināt, ja par nobalso vairāk nekā puse sanākušo.
«Galvenais bija mazākuma kvorums – zinām problēmu, ka «guļošais» vairākums cilvēku netic, ka var ko mainīt, tāpēc paliek mājās. Ar šiem grozījumiem sakām – dārgie dzīvokļu īpašnieki, nepalieciet mājās, lai jūsu vietā nelemtu mazākums!» pauda deputāts. Viņš piebilda, ka svarīgi ne tikai lielie renovācijas projekti, bet arī mazāki remonti, piemēram, jumta salabošana, inženiertīklu atjaunošana, logu un durvju maiņa u. tml.
Likuma grozījumu apspriešanā piedalījās Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) eksperti, kā arī fiziskas personas, jaunās kārtības pamatus balstot uz profesionālu viedokli, uzsvēra komisijas vadītājs.
EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidro – gatavojot likuma grozījumus, mērķis bijis aktīvā mazākuma tiesību aizsardzība, kā arī iecere piešķirt vairāk in-strumentu pārvaldniekam, lai sekmīgāk apsaimniekotu mājas.
Savukārt Ervīns Straupe no Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas uzsvēra: «Grozījumi strādās labi nevis tad, ja mazākums lems vairākuma vietā, bet tad, kad vairākums sapratīs, ka viņiem ir jālemj līdzi.»
Varēs atsaukt pārvaldnieku
Galīgajā lasījumā grozījumi papildināti ar normu, ka dzīvokļu īpašnieku sapulce var atsaukt pārvaldnieku, bet ne biežāk kā ik pēc trijiem mēnešiem, informēja O. Burovs.
E. Straupe gan teic – apsaimniekotājus dara bažīgus riski, kas notiks ar īpašumu, ja pārvaldnieka maiņa notiks pārāk bieži: «Pēc trim mēnešiem var atnākt cits mazākums, kas atkal nomainīs apsaimniekotāju.» O. Burovs skaidro, ka prasībām pret pārvaldnieku nevajadzētu būt tabu: «Rīgas daudzdzīvokļu mājās dzirdējām sūdzības no iedzīvotājiem, ka tur nekad neredz pārvaldnieku, nav ieguldījumu mājā, inženiertīkli ir nolietoti. Atcelšanas iespēja ir vēsts apsaimniekotājiem būt aktīviem un strādāt dzīvokļu īpašnieku labā.»
Pārvaldnieku pārstāvis uzsvēra, ka grozījumos ir cita svarīga prasība – turpmāk dzīvokļu īpašniekam būs pienākums paziņot sasniedzamu dzīvesvietu, tālruņa numuru un e-pasta adresi, lai atvieglotu ikdienas darbu pārvaldniekam. Tas vajadzīgs gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks mājokli izīrē, bet lēmumi par apsaimniekošanu jāpieņem īpašuma saimniekam.
Pirmais solis paketē
O. Burovs norādīja, ka pieņemtie grozījumi ir pirmais solis paketē par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, ko komisija un EM vēlas apstiprināt šogad. M. Auders informē, ka Saeimā plānots iesniegt citus likumprojektus, kas mainīs «spēles laukumus», lai Latvija un Rīga būtu sakopta, mājas – atjaunotas un drošas un cilvēki varētu dzīvot labos mājokļos.
Likumdevēji gatavo grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas noteiks, ka parādi ir piesaistīti dzīvoklim. Plānots noteikt, ka dzīvokļu īpašumu kopībām būs jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, lai ar tām varētu tieši slēgt darījumus, piemēram, izsniegt renovācijas aizdevumu.
EM izstrādā jaunu Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas atvieglos biedrību darbu mājas pārvaldīšanā, mainīs norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem un sniegs plašākas pilnvaras pārvaldniekam rīkoties ar uzkrājuma fondu.
E. Straupe uzteica raito sadarbību jaunās kārtības apspriešanā, piebilstot, ka jāsakārto arī pašvaldību bilancē vēl palikušo māju nodošana dzīvokļu īpašniekiem, lai pabeigtu privatizācijas procesu, kas velkas jau 30 gadu garumā. ◆
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
