Māras Holstes ģimene bija starp tiem vairāk nekā 15 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kuru dzīves un tālāko likteni dramatiski pārmainīja 1941. gada 14. jūnija nakts. Pusstundā bija jāsagatavojas skaudram pārbaudījumam mūžīgā sasaluma zonā tūkstošiem kilometrus no mājām. Šis ir Taurēnu ģimenes izdzīvošanas stāsts tālajos ziemeļos, kas balstīts uz Māras mammas Dagmāras Taurēnas un vecmammas Annas Taurēnas stāstīto un arī viņas pašas, izsūtījumā dzimušas, piedzīvoto.
«Pēc trīs mēnešiem varēsiet atgriezties»
1941. gada 14. jūnija naktī Svitenes pagasta «Upmalnieku» sētā iebrauca bruņoti vīri. «Ieradāmies jūs glābt no kara šausmām; pēc trīs mēnešiem varēsiet atgriezties mājās» – ar tādiem meliem viņi mēģināja «mierināt» pārbiedēto ģimeni. Kamēr saimes galva Jānis Taurēns ar paceltām rokām stāvēja šaujamieroča stobra galā, viņa sievai Annai Taurēnai un bērniem Arnoldam un Dagmārai pusstundā bija jāsalasa mantas, lai dotos ceļā. Ko vien šādā steigā varēja, to arī sakrāmēja. Viens no labvēlīgāk noskaņotajiem karavīriem papildinājis līdzņemamo arī ar fotoalbumiem un citām mantām.
Jānis Taurēns bija brīdināts, ka iekļauts sarakstos, taču, kā jau īsts latviešu saimnieks, viņš nevarēja pamest mājas, lopus, turklāt bija pārliecināts, ka nekā slikta nav darījis. Taču viņš bijis aizsargs, un tas bija pietiekams motīvs, lai viņu uzskatītu par «pretpadomju un sociāli svešo elementu».
Māra Holste piebilst, ka tolaik jau uzskatīja – ja deportē no Latvijas, tātad noteikti bijuši bagātnieki. Taču «Upmalnieki» tādi nebija – tā bija jaunsaimniecība ar 11 hektāriem zemes, kurus vectēvam kā vienam no cīnītājiem par brīvo Latviju piešķīra pēc atgriešanās no Pirmā pasaules kara. Viņš tur ieradās tāds kā no kara lauka – šinelī un ar personisko mantu maisu uz muguras. Uz šī zemes gabala agrāk bija muižas ķieģeļu ceplis; zeme bija mālaina un pilna ķieģeļu lausku. Saimniecībā audzēja cukurbietes un džutas maisos ar zirdziņu veda uz bānīti, kas tās tālāk nogādāja Jelgavas cukurfabrikā, turēja govis, vistas. Abi bērni bija jāskolo – Dagmāra mācījās Kaucmindē, Arnolds – Mežotnes vidusskolā. Dzīvoja Taurēni vienkārši, taču, kā atzīst Māra, visu varēja izdarīt un pamazām izpirkt arī saimniecību. Pēdējo maksājumu gan nomaksāja jau vectēva brālis.
Ar dokumentiem, bet bez siltajām drēbēm
Taurēnu ģimeni tajā naktī vispirms aizveda uz Iecavu. Ģimenes galvu nošķīra, it kā paaicinot uz sarunām, un pēc tam aizveda uz atsevišķu vagonu. Tā vecaistēvs arī aizgāja – ar dokumentiem, bet bez siltajām drēbēm. Neviens jau tonakt neteica, kur vedīs un ka galapunktā ar vasaras apģērbu vien izdzīvot nebūs iespējami.
Sākās vairāk nekā mēnesi ilgs un mokošs ceļš nezināmajā. Vecmamma ar bērniem sākumā nonāca Sibīrijas ciemā Timoņinā. Vecaistēvs – Kirovā, kur viņš tā paša gada rudenī nomira, jo viņam jau bija slikta, kara laikā pamatīgi iedragāta veselība.
Timoņinā tolaik jau bija izveidots kolhozs. Tika pieņemts lēmums iet strādāt uz kūti, jo vasarā mežā ogas, sēnes, protams, var bagātīgi salasīt, bet no kā pārtiks ziemā? Darbs ar lopiņiem deva vismaz kaut kādu cerība uz piena krūzi spelgonī. Pirmā ziema tā arī tika nostrādāta kolhozā, bet, iestājoties pavasarim, no dzimtenes līdzi paņemtās vērtīgākās mantas, jo nekādu lielo bagātību ģimenei nebija, tika iemainītas pret maziem kartupelīšiem un citām sēklām, lai ierīkotu dārzu.
Kad dārzs bija sastādīts, pēkšņi paziņoja, ka ģimene te nepaliks un tiks vesta tālāk. Padomju vara uz deportēto rēķina bija iecerējusi pacelt savus ziemeļu reģionus. Kolhoza priekšsēdētājs latviešus bija iemīlējis, jo redzēja, ka viņu aprūpē lopi bija sākuši dot vairāk piena, tik ļoti neslimoja. «Latvieši jau nemācēja strādāt savādāk kā to būtu darījuši pie saviem lopiem,» – skaidro Māra. Priekšsēdētājs devās uz apgabala centru cīnīties par latviešu palikšanu, taču viņam gāja ļoti slikti – tika piedraudēts arī pašu sūtīt prom. Pēc tam ģimeni uzsēdināja uz baržas, un tā devās ilgā ceļā lejup pa Jeņiseju.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
