Holandieši ir apsēsti ar deminutīviem (lietvārda pamazināmā forma – red.). «Lieliem cilvēkiem maza valoda,» noteica kāda mana paziņa. Holandieši ir garākā nācija (vismaz vīrieši; savukārt garākās sievietes ir Latvijā, ja ticam statistiskiem mēriem), bet cits ar citu viņi runā, piebāžot katru teikumu ar deminutīviem. Holandiešiem patīk runāt par «ditjes» un «datjes» jeb šo un to tikai deminutīvu formā (1:0 holandiešu labā, vai ne, jo par «šoiņ» un «toiņ» latvieši parasti nerunā). Tādu saviesīgu parunāšanu par laikapstākļiem, mūžīgo aizņemtību, atvaļinājumu un brīvdienām holandiski pat sauc par «koetjes en kalfjes» jeb ‘gotiņas un teliņi’. Šķiet, šis arī ir viens punkts holandiešu labā.
Kad kolēģim jautāju, kā pavadīja brīvdienas («gotiņ’ un teliņ’» sarunas paraugs), viņš atbild apmēram šādi: «Bijām izbraukuši uz pilsētiņu. Tur pasēdējām terasītē un izdzērām pa glāzītei aliņa un vīniņa. Un tad gājām uz filmiņu.» Nē, pilsētiņa, uz kuru viņi brauca, nav maza, terasīte arī nav metrs reiz metrs, un aliņš, un vīniņš, un filmiņa… nu jūs jau paši saprotat. Nē, tas nebija sarkastiski domāts!
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
