Pirmais Bauskas latviešu mācītājs – "sarkanā terora" upuris (2)
15:2020.04.2024
www.bauskasdzive.lv
2443
Dalies:
Kristapa Strautmana traģiskā likteņa stāsts
Šogad martā apritēja 105 gadi kopš viena skumja un traģiska notikuma – pirmā latviešu mācītāja Bauskā Kristapa Strautmana slepkavības.
Iegūst sudraba un zelta medaļu
Kristaps piedzima skolotāja Miķeļa Strautmana un viņa sievas Annas ģimenē Sniķeres (tagad – Ukru) pagastā 1860. gada 11. novembrī un tika kristīts Mežmuižas baznīcā Augstkalnē. Viņa pirmā mācību iestāde bija Sniķeres draudzes skola. No 1873. līdz 1877. gadam mācījās Jelgavas reālskolā, pēc tam jauneklis vairākus gadus strādāja par palīgskolotāju pie sava tēva Sniķeres draudzes skolā. K. Strautmans 1884. gadā izturēja apriņķa skolotāja pārbaudījumus, bet 1889. gadā kā eksterns nokārtoja Jelgavas ģimnāzijas beigšanas eksāmenus, kas deva tiesības studēt. 30 gadu vecumā K. Strautmans sāka teoloģijas studijas Tērbatas Universitātē, 1891. gadā viņš tur saņēma sudraba medaļu par traktātu «Lutera bauslības mācība», bet nākamajā gadā par līdzīgu darbu nopelnīja zelta medaļu. Viņš 1893. gadā Jelgavas konsistorijā nokārtoja eksāmenu, kas deva tiesības uz mācītāja amatu, pēc tam vienu gadu aizvadīja kā praktikants Mežmuižas draudzē. No 1894. līdz 1895. gadam viņš strādāja par skolotāju Štafenhāgena skolā Jelgavā, bet no 1895. līdz 1896. gadam bija mācībspēks Irlavas skolotāju seminārā.
Nosauc par tautas nodevēju
K. Strautmans 1896. gada jūlijā tika iecelts par mācītāju Bauskas latviešu luterāņu draudzē un šeit uzticīgi kalpoja līdz pat savai pēdējai stundiņai. Viņš bija pirmais latvietis šādā amatā mūsu pilsētā.
Latviešu draudzes mācītāja laulības ar 1877. gadā dzimušo Sarkanpamūšas barona meitu Olgu Helēni Alisi fon der Ropu notikušas 1899. gada 7. februārī Biržu baznīcā, jo Sarkanpamūša atrodas netālu Lietuvā, toreiz Kauņas guberņā. 38 gadus vecais līgavainis bijis atraitnis, līgavai tikai 21 gads. 1900. gadā piedzima meita Ērika Aleksandra Meta, pēc tam sekoja dēli – 1902. gadā Gothards Eduards Ādolfs, 1905. gadā Leonhards Eižens Georgs, bet 1906. gadā Kurts Pauls Johanness.
gada revolūcijas laikā mācītājs savos sprediķos asi nosodīja revolucionārus kā miera jaucējus, bet radikālākie revolucionāri viņu dēvēja par lielāko savas tautas nodevēju. 1905. gada decembrī revolucionāru mītiņš notika pie mācītājmuižas, kur nosodīja K. Strautmanu un pieprasīja ticības mācības atcelšanu skolās. Kārļa Skaldera atmiņās minēts, ka viņa tēvs Krišjānis, kurš bija ievēlēts revolucionāru rīcības komitejā, mēģinājis aizstāvēt K. Strautmanu, kad mītiņotāji devušies uz mācītājmuižu «gāzt mācītāju». Vēlāk, kad soda ekspedīcija arestēja rīcības komitejas locekļus un aizveda viņus uz Jelgavas cietumu, K. Skalderu no nošaušanas vai izsūtīšanas katorgā izglābis tieši K. Strautmans, kurš Jelgavas tiesā galvojis gan par viņu, gan kādu citu baušķenieku.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
Komentāri (2)
Skolnieciņš
15:3404.05.2024
Mūsu vēsturnieki bija kūtri un 90-to gadu sākumā ievāca par maz sarkanajā terorā cietušo cilvēku likteņstāstu. Vajadzēja visu filmēt un protokolēt. Pretējā gadījumā, ja cilvēki klusē par sarkano teroru, tad kremļa propagandai ir kur izvērsties.
Vardarbība mīl klusumu. 1940. gada 17. jūnijā padomju krievija te iebruka un izdarīja savus briesmu darbus. Pašreizējā krievija mēģina Ukrainā atkārtot padomju krievijas pastrādātos noziegumus. Kad nāks tā stunda, kad krieviju beidzot sodīs???