Šogad ātra un salda vietējo dižogu raža (1)

Šogad ātra un salda vietējo dižogu raža

Gardus arbūzus un melones izaudzē ar labu šķirni, stādmateriālu un teicamiem laika apstākļiem

Vēl pirms dažiem gadiem tikai fotopierādījumi spēja pārliecināt pircējus, ka arbūzi un melones izauguši tepat, mūsu zemē, turpretī tagad pašmāju piedāvājums kļūst arvien plašāks. Sulīgie dienvidnieki šosezon izaudzēti arī Viesturu un Brunavas pusē.
Pieprasītākie – svītrainie arbūzi

Arbūzus ar nelielu meloņu piedevu tirgošanai Evelīna Žilinska Brunavas pagasta «Ķērpjos» audzē jau ceturto gadu.

Iedvesma no mazdārziņa
Iedvesma ķerties klāt siltzemju kultūrām nākusi no mammas, kurai piemājas dārziņā padevusies tik varena arbūzu un meloņu raža, ka kuplā ģimene nav spējusi to pievārēt. Evelīna tolaik vēl mācījās augstskolā un nestrādāja, tāpēc tā šķita laba iespēja pašai nopelnīt papildu naudu. Nolemts riskēt un veidot pirmo aptuveni 800, 1000 augu stādījumu. Izauga teicami, cilvēkiem garšoja, tāpēc nu ar arbūziem rit jau ceturtā sezona.

Pašlaik aptuveni 1200 augi aizņem 0,2 ha platību. Kā galvenā kultūra izvēlēti arbūzi, jo melones ļoti ātri jāiztirgo, un tas ir visai sarežģīti, stāsta Evelīna. Viņa šo sezonu vērtē kā necerēti labu. Atšķirībā no citiem gadiem, kad nekādu problēmu nebija, šogad nācās pacīnīties ar kukaiņiem, kuru dēļ izkrituši aptuveni 30% stādu. Iespējams, pie vainas bijuši kūtsmēsli. Par sausumu Evelīna nesūdzas, jo arbūziem ir dziļa sakņu sistēma un pietiek ar dabas doto mitrumu. Saimniecībā tos salaista tikai stādīšanas brīdī. Uz viena auga parasti izaug viens liels vai divi vidēji arbūzi. Turklāt arbūzs ir gana gudrs – augļi, kuri nespēs nogatavoties, paši nokrīt.

Stādi neapkurināmā siltumnīcā
Evelīna uzsver, ka labai ražai noteikti ir jāsarūpē veselīgi stādi. «Ķērpjos» tos audzē paši uz vietas nelielā piemājas siltumnīcā. Iesēj ap 20. aprīli, izvieto uz paaugstinājuma un labi sasedz ar dubultu agrotīklu, jo siltumnīcu neapkurina. Maija beigās izstāda uz lauka. Arī tur sākotnēji dēstus sasedz, un ap Jāņiem agrotīklu noņem. Tas pasargā gan no pēkšņām vēlīnām salnām, gan palīdz mazajiem arbūziņiem pārdzīvot pārstādīšanas šoku. Šogad segšana izpalikusi, jo tobrīd bijis teju plus 30 grādu karstums.

Šopavasar stādi izauguši fantastiski skaisti, tieši tāpēc Evelīnai bijis tik žēl, ka kaitēkļiem izdevies daļu nopostīt. Ražas sezona Evelīnas arbūzu laukā ir sākusies tieši tikpat ātri kā pašā sākumā pirms četriem gadiem. Pirmajā augustā jau ienācās pirmais arbūzs. Salīdzinājumam – pirms diviem gadiem arbūzi bija vācami tikai augusta beigās. Parasti sezona ilgst vidēji divas trīs nedēļas, bet melonēm tā ir vēl īsāka. Šogad tās sāka ienākties pirmās un nu jau ir noražojušas.

Tīkamāka mālsmilts
Evelīna pamanījusi, ka arbūziem patīk mālaina augsne. Mālsmilts gabalā tie aug labāk, bet augļi ir lielāki smilšainākā laukā. Pēdējā labāk jūtas melones. Pavasarī vēl pirms stādīšanas augsnē iestrādā svaigus vistu mēslus.

Atšķirībā no citiem audzētājiem Evelīna šīs kultūras neaudzē uz melnās plēves. Augiem ļauj klājeniski izplesties un saaudzēt biezu lapu masu. Tas samazina nezāļu negausīgo augšanu un neļauj saulei tā izkaltēt augsni. Šosezon gan bijis jāpacīnās ar nezālēm, daļēji arī izkritušo augu dēļ. Lauks ravēts jau trīs reizes, taču nezāles atkal sakuplojušas. Tagad tās ravēt ir riskanti, jo nejauši var saraut arī arbūzu dzinumus.

Evelīna sāka ar sešām arbūzu šķirnēm, tagad palikusi pie diviem hibrīdiem. Pārsvarā saimniecībā aug agrie ovālas formas ‘Bedouin’, bet ir arī nedaudz apaļīgākie ‘Romanza’. Abi ir klasiski zaļi svītrainie arbūzi, jo tādi pircējiem patīkot vislabāk. Bijusi šķirne ar tumšu mizu – ļoti salda un garšīga, bet pircēji raduši, ka arbūziem jābūt strīpainiem. ‘Bedouin’ Evelīna audzē arī tāpēc, ka pieprasītākie ir vidēja izmēra 3,5 – 5 kg arbūzi, ko ģimene var ātri notiesāt. Šim hibrīdam ir visai maz sēklu.

Savukārt no meloņu daudzveidīgā piedāvājuma Evelīna izvēlējusies ātraudzīgo hibrīdu ‘Emir’ ar oranžu, saldu mīkstumu. Tās audzē sortimenta dažādībai, jo ir pircēji, kas tirgū lūko tieši melones.