Diviem deputātiem balsojot par, vienam pret un trim atturoties, šīs nedēļas novada domes izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē Bauskas Kristīgās pamatskolas liktenis palika neizlemts. Tas tagad uzvelts kolēģu pleciem, atstājot galīgā lēmuma pieņemšanu domes sēdē mēneša beigās. Bauskas novada izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe komitejas sēdē deputātus pirmajā lasījumā iepazīstināja ar novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plānu. Vairāk nekā 80 lappušu biezajā dokumentā analizēta pašreizējā situācija izglītības jomā, izklāstītas ieceres. Ņemot vērā satraucošās demogrāfiskās tendences, plānā iekļauti skolu tīkla dažādi optimizācijas varianti.Svarīgākās pārmaiņas, kas sagaida skolotājus un skolēnus tuvākajos gados, ir trīs. Jau nākamā gada sākumā vajadzētu būt skaidrībai par Bauskas 1. vidusskolas turpmāko statusu. Ja Izglītības un zinātnes ministrijas nostāja būs pozitīva, nākamajā mācību gadā Bauskā darbu sāks valsts ģimnāzija un vēl viena sākumskola vai pamatskola. Šīs abas mācību iestādes tiks izveidotas, reorganizējot 1. vidusskolu. Joprojām neskaidrs ir Mežotnes internātvidusskolas liktenis. Pašlaik telpās, kurās varētu tikt izvietoti gandrīz 400 audzēkņu, mācās mazāk kā 90 skolēnu. Bauskas novada skolēnu ir 26, pārējie bērni no visas Latvijas. Saglabājas tendence skolēnu skaitam samazināties, jo pašvaldības cenšas bērnus izvietot savās mācību iestādēs, tādējādi piepildot skolas un gūstot finansējumu. Zināms, ka valsts finansējums skolai ir tikai šim gadam, par nākamo gadu konkrētas informācijas nav. Ja skolu nodos novada pārziņā, pašvaldībai naudas tās uzturēšanai nebūs. «Lēmumu par skolas slēgšanu pieņemt nav tik vienkārši. Ja šeit skolas nebūs, tad Bērzu un Strēlnieku ciemā draud pilnīga dzīves apstāšanās,» uzskata deputāte Inese Dombrovska. Komitejas sēdē deputāti nolēma jautājumu par Mežotnes internātvidusskolas slēgšanu skatīt tad, ja valsts atteiksies no tās finansēšanas. Bauskas Kristīgā pamatskolas turpmākā pastāvēšana pēdējā mēneša laikā daudz analizēta izglītības darba grupā. Lai arī tās locekļu vairums atbalstīja skolas pastāvēšanu, tomēr izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plānā atstāti abi varianti – gan par slēgšanu, gan par saglabāšanu. Komitejas sēdē A. Spriņķe iepazīstināja deputātus ar ministrijas viedokli, kura pamatā ir ekonomiskie apsvērumi. Tajos ir ieteikums mācību iestādi slēgt. Izglītības programmas, kādas ir Kristīgajā skolā, audzēkņiem var piedāvāt Bauskas pamatskolā un 2. vidusskolā. Deputāte Rudīte Čakāne ieteica, kamēr vien finansējums atļauj, šo skolu saglabāt. Arī I. Dombrovska rosināja lēmuma pieņemšanu atlikt uz gadu. Deputāte Ārija Gaile atzina, ka Kristīgā skola savulaik bijis mākslīgs veidojums: «Ja mēs patiešām gribam taupīt līdzekļus, tad skola ir jāslēdz. Nedomāju, ka pēc gada būs kaut kas īpaši mainījies.» Arī komitejas vadītājs R. Ābelnieks atzina, ka «atlikt šo jautājuma izskatīšanu uz gadu ir atbildības pārbīdīšana, nevis problēmas risinājums», Pēc ilgām diskusijām deputāti tā arī neko nenolēma. Par skolas saglabāšanu balsoja deputāte R. Čakāne, pret bija Jānis Rumba un Inese Dombrovska. Savukārt balsojot par skolas slēgšanu, par bija J. Rumba un I. Dombrovska, pret R. Čakāne. Deputāti Vera Grigorjeva, Ā. Gaile un R. Ābelnieks abos gadījumos atturējās. Nolemts izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plānā atstāt abus variantus, lai tad galīgo lēmumu pieņem visi deputāti domes sēdē. Bauskas Kristīgajā pamatskolā pašlaik izglītojas 103 skolēni. No Bauskas novada 91 bērns, pārējie skolēni deklarēti Rundāles, Madonas, Vecumnieku, Iecavas novadā un Rīgā. Sākumskolas klasēs ir astoņi vai deviņi skolēni, vecākajās klasēs audzēkņu skaits ir no 12 līdz 16. Skolā aptaujāti audzēkņu vecāki, vairākums no viņiem izteikuši vēlmi izglītības iestādi saglabāt. 97 procenti vecāku uzskata, ka skola attaisno savu nosaukumu, pozitīvi vērtēta iespēja bērniem mācīties klasēs ar mazāku skolēnu skaitu. Vēl vecāki uzskata, ka skolā ir vienāda un pretimnākoša attieksme pret visiem audzēkņiem, tiek ievērota sociālā vienlīdzība.
