Bauskas pamatskolā strādā divas fiziskās audzināšanas skolotājas – Zenta Tauriņa un Lidija Dutka.
Bauskas pamatskolā strādā divas fiziskās audzināšanas skolotājas – Zenta Tauriņa un Lidija Dutka.
Abām līdzīgi sadalīta slodze, jo gan viena, gan otra vada stundas paralēlklasēs. Sarunā ar viņām fizisko audzināšanu skolā skatījām no divām pusēm. Proti, runājām par to daļu, kas ir mācību programmā, un par otru, kas nav obligāta un varbūt tādēļ saistošāka ne tikai bērniem, bet arī pedagogiem un skolēnu vecākiem.
Meitenes meklē «zīmes»…
Beidzot pamatskolu, visiem audzēkņiem jākārto arī ieskaite fiziskajā kultūrā. Skolotājuprāt, fizisko spēju tests un rakstveida teorētiskais pārbaudījums nav pārlieku sarežģīts, lai katrs jaunietis, kurš apmeklē stundas, šo uzdevumu nevarētu veikt. Pats grūtākais ir 1600 metru kross, bet pārējie normatīvi nav tik augsti, lai nebūtu pa spēkam normāli attīstiem bērniem. Turklāt, ja kāds patiešām nu nemaz negrib sportot, tad punktus taču var savākt arī teorētiskajā uzdevumā. Tikai jāmācās «Sporta ABC», lai zinātu katra sporta veida īsu raksturojumu. Ieskaitei ir sava loma fizkultūras stundas prestiža paaugstināšanā, jo nereti šis mācību priekšmets tiek uzskatīts par otršķirīgu.
Sarežģījumi mēdz būt ar 7.– 9. klašu meitenēm. Nereti izvairīšanos no fizkultūras stundām motivē ar bailēm sasvīst… Skolnieces reizēm vairāk pūlēsies, lai saņemtu tā saukto «zīmi» un izvairītos no stundām un ieskaites, nevis mazliet pacenstos un izdarītu to, kas paredzēts mācību programmā. Dažkārt jāšaubās par attaisnojošā dokumenta pamatotību, jo acīm redzams, ka jaunietes nav tik vārgas.
Ieinteresēt būt draugos ar sportu
Bauskas pamatskolas fizkultūras skolotājas uzskata, ka viņu galvenais uzdevums ir bērnos radīt interesi par sportu – dažādos veidos. Ieinteresēt ne tikai kā nodarbību dalībniekus, bet arī kā organizatorus, vērtētājus un pat kā komentētājus.
Sadarbībā ar klašu audzinātājām, kā arī saņemot skolas direktores Izoldes Krāģes atbalstu, rīko īpašus sporta svētkus. Par skolas olimpiskajām spēlēm, kurās divus gadus pēc kārtas piedalījās it visi audzēkņi, saņemtas cildinošas atsauksmes. Ārpusstundu sarīkojumu daudzveidību raksturo to nosaukumi: «Tūrisma salidojums Pīrāgos», «Vecmāmiņu balle», «Piramīdu konkurss», «Zīlītes balle», «Vārdaiņu basketbola turnīrs». Pirms visiem šiem sporta svētkiem ir bijis tik liels organizatoriskais jeb, kā skolotājas saka, – «pagrīdes» darbs, kas pilnībā zināms vien pašiem rīkotājiem.
Pats pēdējais bija «Vārdaiņu turnīrs basketbolā», kad lauku- mā izgāja puiši ar vienādiem vārdiem – Kristapi, Edgari, Mārtiņi, Jāņi, Māri, Kaspari. Pamatskolas zēniem pievienojās arī Bauskas 1. un Uzvaras vidusskolas puiši. Katrai komandai bija pat savas geišas, kuras īpaši rūpējās par basketbolistu labsajūtu. Atšķirībā no tradicionālajām sacensībām, šajās karsēji bija ļoti solidāri un dzīvoja līdzi it visām komandām. Ievēlēts tika arī «Misters basketbols».
Tikai ar talantu un darba gribu apveltītie bērni sasniedz augstus sportiskos rezultātus, papildus trenējas Sporta skolā. Taču vēl ir daudz cītīgo skolēnu, arī brāļi un māsas, kuri labprāt sporto – Laima un Māris Nitiši, Jānis un Zane Utāni, Raimonds un Rihards Krūmiņi, Kristīne un Ligita Rozenbergas, Edgars un Artūrs Petrovski.
