Anglis Pīters Roberts, kurš uz vienu gadu iesaistījies palīdzības programmā, lai strādātu par lauksaimniecības konsultantu Bauskas rajonā, gada nogalē devās uz mājām, lai kopā ar ģimeni izbaudītu Ziemsvētku brīvdienas.
Anglis Pīters Roberts, kurš uz vienu gadu iesaistījies palīdzības programmā, lai strādātu par lauksaimniecības konsultantu Bauskas rajonā, gada nogalē devās uz mājām, lai kopā ar ģimeni izbaudītu Ziemsvētku brīvdienas. Izrādījās, ka mūsu priekšstatos perfekti akurātajā Anglijā arī ne vienmēr viss notiek, kā iecerēts. Pīters par savu ceļojumu stāstīja, neslēpjot smaidu.
– Ķibeles sākās ar to, ka, lidojot no Rīgas uz Londonu, lidmašīna kavējās, un es nepaspēju uz vilcienu. Sagaidīju nākamo un cerēju pēc divarpus stundām būt mājās. Bet – stundas brauciena attālumā no Londonas vilciens apstājās. Sliežu ceļa pārmijās bija iesprūduši iepirkumu rati, kādus lieto lielajos pārtikas veikalos. Vēlāk dzirdēju, ka pusaudžu kompānija gribējusi paniekoties. Atvainojoties par sagādātajām neērtībām, pasažierus vilcienā cienāja ar tēju un kafiju, varēja piezvanīt uz mājām. Mierināju sevi ar ziņu, ka pirms mūsu vilciena uz sliedēm stāv arī tas, uz kuru nepaspēju…
Kad beidzot nokļuvu gala stacijā bija jau krietni pāri pusnaktij, bet līdz ciematam, kurā dzīvoju, vēl 20 jūdžu. Zvanīju savai sievai. Viņa, tiešām jauka sieviete būdama, uz naktstērpa uzrāvusi vējjaku, rullīšiem matos, tūlīt atbrauca man pakaļ ar auto. Arī es gribēju būt izpalīdzīgs un palūdzu aizvest līdz mājām nejaušu ceļabiedru, kuram mājas bija tikai kādas 12 jūdzes tālāk. To jau nu gan sapratu, cik ļoti par to «priecājās» mana cienītā. Ap pieciem no rīta tiku savā gultā.
Problēmas ar vilcienu satiksmi bija arī manai sievai, kad viņa decembra beigās atgriezās no Latvijas. Dzelzceļa kompānija pēc tam viņai piesūtīja atlaides talonu, kas nākamā brauciena biļeti palētinātu par piecām mārciņām. Man atsūtīja talonu par desmit mārciņām, bet mēs nolēmām, ka nākamreiz ar vilcienu brauksim tikai Latvijā…
Ar to vien vēl nepietika. Ziemsvētku laikā Anglijai pāri brāzās stipra vētra. Vēja ātrums esot bijis pat 160 km stundā. Gāzās koki, bruka mājas. Par laimi, mūsu ģimenes nams ir celts tik pamatīgi kā viduslaikos, pat jumta seguma plāksnes ir no akmens. Tomēr vairākas dienas ilgušais ledus lietus traucēja satiksmei. Kad pa ātrgaitas maģistrāli devāmies ciemos, ierasto ceļu veicām par stundu ilgāk.
Atceļā uz Latviju Londonā abi ar sievu ieradāmies jau iepriekšējā vakarā un apmetāmies motelī lidostas tuvumā. Vakarā mazliet pastaigājāmies pa Londonu, parki un ielas bija pārpildīti, vēl 3. janvārī gadu mijas svinības daudziem nebija beigušās. Pats jutos kā ārzemēs, jo šķita, ka neviens no šiem cilvēkiem nav anglis, tikai vieni vienīgi dažādās valodās runājoši cittautieši.
Pītera Robertsa stāstīto pierakstījusi INGA MUIŽNIECE.
