Iecavas slimnīcas ātrās palīdzības dienests pagājušajā gadā nobraucis apmēram 4900 kilometru.
Iecavas slimnīcas ātrās palīdzības dienests pagājušajā gadā nobraucis apmēram 4900 kilometru.
Nācies steigties pie slimniekiem savā apkalpes zonā Iecavas tuvumā, Stelpes, Vecumnieku pagastā, līdz Codei un līdz pat Rīgas rajona robežai.
Diennaktī vidēji ir 11 izbraukumu, bet visa 1997. gada laikā apkalpoti 1753 izsaukumi. Katru diennakti ātrās palīdzības UAZ noripo ap 163,3 km. Darba devējs gādājis, lai Iecavas ātrās medicīniskās palīdzības darbinieku dzīvības būtu apdrošinātas.
Šim saspringtajam un nepateicīgajam pirmās palīdzības mediķa darbam gandrīz visu savu mūžu, turpat 40 gadu, Iecavas slimnīcā atdevušas feldšeres Ārija Krūmiņa un Ligita Mellupe.
Viņām līdzās ir jaunā paaudze – feldšeri Andris Žihars (vienlaikus studē Medicīnas akadēmijā, lai iegūtu rehabilitora specialitāti) un Daiga Boļšakova, kura iepriekš strādājusi arī Bauskas «ātrajos». Viņi ir četri, bet, katram dežurējot savu diennakti, visi kopā sanāk tikai dažas reizes gadā.
Iepazīstinot ar feldšeri Daigu Boļšakovu, slimnīcas galvenais ārsts Andris Junga uzsvēra, ka viņa Iecavas ātrajā palīdzībā esot īpašs cilvēks. Daiga Boļšakova ir trausla gaišmate. Grūti izskaidrot, kādēļ viņas personība pacientos, īpaši iereibušajos, nereti izraisot agresīvas, kaujinieciskas jūtas. Pagājušajā vasarā izsaukums uz Stelpi aizvedis pie kāda vīra, kurš, ievainojot roku, norāvis vairākus pirkstus. Kunga dūšā būdams, pacients atteicies braukt uz slimnīcu un kategoriski pieprasījis, lai feldšere turpat mājās veicot amputāciju. Vairākkārt Daigai nācies izciest uzmākšanos, arī pacientu kauslīgumu, un tad vienīgais glābējs esot šoferītis. Ir gadījies, ka pacients mēģinājis izlēkt no braucošas automašīnas.
Daiga Boļšakova atzina, ka Iecavas pagasta slimnīcā izveidotās sociālās gultas esot patiess glābiņš vecajiem, vientuļajiem un slimajiem pacientiem, jo, šurp atvesti, viņi var pārlaist ziemas skarbākās dienas. Tomēr mediķu rūpes vajadzīgas ne tikai vecajiem ļaudīm. Daiga sacīja, ka ātrā palīdzība visātrāk cenšas nokļūt pie mazajiem pacientiem, kuri šoziem slimojot diezgan daudz. Vērojot daudzu ģimeņu dzīves apstākļus, jūtama vecāku nevērīgā attieksme, nevīžība, ko radījis bezdarbs un bezcerība. Bet šajā krīzē iestigušajiem ātrā palīdzība vien nespēj līdzēt.
