Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītāja RUTA HANSENA atbild uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem par netradicionālo reliģisko kustību lomu vietējā sabiedrībā.
Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītāja RUTA HANSENA atbild uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem par netradicionālo reliģisko kustību lomu vietējā sabiedrībā.
Vai netradicionālās reliģiskās kustības mūsu rajonā rada sociāli nelabvēlīgu ietekmi?
– Nedomāju, ka tā varētu notikt. Ja nu vienīgi kāda sekta darbojas slepeni. Daudziem cilvēkiem var nepatikt netradicionālo kustību darbība, taču laiks atsijās vērtīgo no nevērtīgā.
Jūs esat informēta par kustības «Jaunā dzīve» darbību Bauskā?
– Kad es vēl dzīvoju Zviedrijā, tur kustība «Jaunā dzīve» sāka kļūt populāra. Zviedri par šo tēmu ļoti daudz diskutēja. Kad «Jaunā dzīve» sāka izvērst savu darbību Zviedrijā, tās sākotnējie atbalstītāji bija dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji, kurus neapmierināja savu draudžu darbība. «Jaunās dzīves» darbības metodes ir atraktīvas un tas jauniešus vilina.
Baušķeniece A., kura uzticēja redakcijai savas pārdomas, uzskata, ka tieši kustības «Jaunā dzīve» ietekmē tiek apdraudēta saskaņa viņas ģimenē.
– Ja cilvēks izjūt iekšēju diskomfortu, kam pamatā veselības traucējumi, ja viņš nav patiesi dievbijīgs, tad dzīve nevar būt harmoniska. Šķelšanos ģimenē parasti rada iekšējie, nevis ārējie faktori. Es neuzskatu, ka vainīga būtu kustība «Jaunā dzīve», kurā iesaistījušās A. meitas.
Pestīšanas Armijas sanāksmēs un dievkalpojumos jūs satiekaties ar A. Viņas rūpes jums labi zināmas…
– Es bieži viņai saku: «Tā ir jūsu meitu dzīve, kas jāpieņem tāda, kāda ir. Meitas savā ticībā tomēr ir pasargātas. Tas nav būtiski, vai Dievatziņu viņas ieguvušas ar «Jaunās dzīves» vai ar kādas tradicionālās konfesijas palīdzību.» Viens no A. pārmetumiem meitām – viņas neiesaistās sadzīves praktiskajos darbos, bet laika lielāko daļu pavada, lūdzot Dievu un lasot Bībeli. Abām šīm lietām vajadzētu atrasties līdzsvarā, taču jauniem cilvēkiem piemīt maksimālisms, spēja aizrauties ar kādu ideju. Esmu pārliecināta, ka nesaskaņām A. ģimenē ir divi iemesli – neiecietība citam pret citu un nepietiekama ticība.
Kā jums šķiet – vai sabiedrība ir labi informēta par dažādām reliģiskajām konfesijām un kustībām?
– Daži cilvēki pat neprot atšķirt tradicionālās konfesijas, nemaz nerunājot par sarežģītākām lietām. Zināšanu trūkums veicina maldīgu uzskatu veidošanos. Nepareizi priekšstati cilvēkos rada apjukumu un bailes. Bībeles stundās man šad tad nākas dzirdēt viedokli – būtu labāk, ja pastāvētu tikai viena konfesija. Tad es izmantoju tēlainu salīdzinājumu – auzu pārslu maisījums arī ir viens produkts, taču veidots no daudzām sastāvdaļām. Tāpat ir ar kristietību – pamats viens, taču ārējās izpausmes dažādas.
