INTA SAVICKA ir Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta padomes priekšsēdētāja un Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāja vietniece.
INTA SAVICKA ir Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta padomes priekšsēdētāja un Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāja vietniece.
Vai jums gadījies sastapt kādu savu līdzinieci – Intu Savicku?
– Gadījies nav, taču biju dzirdējusi, ka Bauskā strādā Inta Savicka, kura arī ieņem vadošu amatu. Esmu aizkraukliete, bet Jaunsvirlaukā dzīvoju kopš 1966. ga- da. Ja jūs zinātu, cik jauks bija mans meitas uzvārds – Pelīte! Bet manu vīru sauc Leopolds. Labs pāris, vai ne? Runcis Leopolds un Pelīte.
Cik ilgi esat Jaunsvirlaukas pagasta saimniece?
– Kopš 1992. gada. Pirms tam ilgus gadus strādāju par kolhoza «Staļģene» arodbiedrības līderi. Jaunībā biju bioloģijas skolotāja un pionieru vadītāja.
Baušķeniekiem būtu interesanti uzzināt, kā rit dzīve kaimiņu pagastā.
– Līdz sešdesmito gadu beigām es arī biju piederīga jūsu rajonam, jo pagasts iekļāvās Bauskas rajona teritorijā. Pašlaik Jaunsvirlaukas pagastā dzīvo trīsarpus tūkstoš cilvēku. Darbojas vairāk nekā 80 zemnieku saimniecību, SIA «Jelgavas mežs», SIA «Fito.AL», kuras ražotos piena produktus noteikti var nopirkt arī Bauskā. Lepojamies ar to, ka esam spējuši saglabāt slaucamo govju trīs fermas. To saimnieki tagad ir SIA «Cīruļi», SIA «Vanči» un SIA «Vedgas».
Ko jūs uzskatāt par vissvarīgāko šī gada darbu sarakstā?
– Viena ļoti būtiska lieta jau paveikta. Staļģenē gandrīz pabeigta jaunu, modernu attīrīšanas iekārtu būve. Pagājušajā nedēļā bija ieradušies eksperti no Zviedrijas un celtnieku darbu novērtēja atzinīgi. Mūsu pagasts piedalījās PHARE programmas projektu konkursā un saņēma finansējumu – nepilnus 100 tūkstošus latu. Mazāk par trešdaļu no projekta kopējām izmaksām būs jāsedz no pagasta budžeta. Šogad Staļģenē gribam atvērt sociālo māju vientuļajiem un trūcīgajiem cilvēkiem. Tajā varētu dzīvot apmēram 15 iemītnieku. Meklējam līdzekļus vecās ambulances ēkas pārbūvei, kur iekārtosim sociālo māju.
Jums, Bauskas rajona bijušajai iedzīvotājai, ar mūsu pilsētu noteikti saistītas atmiņas.
– Vienu gadījumu gan nevaru aizmirst. Reiz braucām uz Bausku iepirkties un mums gaišā dienas laikā nozaga «bobiku». Otrā rītā mašīnu atradām pie Codes autobusu pieturas. Zagļiem droši vien gribējās mazliet pavizināties.
Vai uzturat draudzīgas attiecības ar saviem kolēģiem Bauskas rajonā?
– Vislabāk pazīstu Māru Biti, esmu bijusi ciemos Īslīces pagastā. Kolhozs «Staļģene» kādreiz cieši draudzējās ar Vecsaules pagastu. Tur iepazinos ar Rihardu Melgaili. Viņš arī kļuvis par manu kolēģi – jau vairākus gadus ir Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs.
uu Mēs daudz runājam par darbu. Kāda jūs esat ārpus tā?
– Man patīk teātri un koncerti. Ar kulināriju neaizraujos, kūkas necepu. Pērn atvaļinājumu pavadīju Zviedrijā, lai mācītos. Atzīšos – man grūti būtu rast dzīves piepildījumu bez darba. Esmu noraizējusies, ka rajonu Padomju funkcijās vairs neietilpst rūpes par kultūru.
Jūsu ģimene atbalsta aizraušanos ar darbu?
– Ar dēlu Normundu un vedeklu Brigitu zem viena jumta strādājam. Dēls ir pagasta padomes šoferis, bet vedekla – kultūras un sociālā darbiniece. Vīrs strādā firmā «Fito.AL».
Kad dialogi ar abām dubultniecēm jau bija uzrakstīti, uzzinājām, ka netālu dzīvo vēl viena. 29 gadus vecu iecavnieci arī sauc Inta Savicka. Viņai sūta sveicienus līdzinieces no Jaunsvirlaukas un Bauskas!
