Alkoholismam ar noziedzību ir tieša saistība. Diemžēl paaudze paaudzei nodod šīs negācijas.
Alkoholismam ar noziedzību ir tieša saistība. Diemžēl paaudze paaudzei nodod šīs negācijas. Pēdējos gados dzer arī tāpēc, lai izvairītos no realitātes, nedomājot, ka par sekām maksās nākamā paaudze. Notikumi Brunavas pagastā ir tikai neliels ieskats skarbajā dzīves īstenībā.
Kā savvaļas zvērēns
Pie Straumēnu dzīvojamās mājas nr. 1, kur mīt Burtnieku ģimene, todien vārgi rēja izģindis suns. Nožēlojamais dzīvnieks vēl pastiprināja to posta ainu, kas šodien laukos redzama daudzviet – izpostītās lielfermas, nolaistā apkārtne, nodzērušies cilvēki. Straumēnos kopā ar vecākiem, Irēnu un Ivaru Burtniekiem, dzīvo viens no policijas iecirkņa inspektora Ernesta Iļņicka rūpju bērniem.
Nereti mājā, kur valda neiedomājama netīrība un nekārtība, pulcējas bezdarbnieku kompānija. Bēdu brāļi jau pašā rīta cēlienā tiecas pēc apskurbināšanās.
Šādās ģimenēs par bērniem nedomā, tos tikai rada. Parasti nekādu pārtikas produktu mājās nav, un Burtnieku 12 gadu vecais Jānis ēdamā meklējumos jau apstaigājis vairākus pagastus, ielūkodamies citu pagrabos. Kaut gan zēns ir mācīties spējīgs, skolā pagājušā gada nogalē vēl nebija gājis. Pamazām viņā attīstījies zvēra instinkts – iekost tam, kas darījis pāri. Jau divas reizes atriebības nolūkā Jānis slepus apmeklējis sava bijušā radinieka māju, lai izdauzītu tai logus, pie viena izpostīdams arī siltumnīcu. Te saimnieka prombūtnes laikā viņš mēdzis pārnakšņot.
Mazo Jāni nepilngadīgo lietu inspektore Māra Bluša ar iedzērušās mātes svētību atkārtoti ievietoja bērnunamā, lai sagatavotu skolai. Uz mātes palīdzību, kurai atņemta vecāku vara sešu bērnu audzināšanai jau agrāk, nebija ko cerēt. Pagājušā gada vasara Jānim pagāja Nepilngadīgo profilakses centrā Rīgā, jo viņš bēga no bērnunama un klaiņoja. Ar bērnunama «Annele» darbinieku rūpēm un gādību Jānis jau uzsācis mācības Bauskas 2. vidusskolas latviešu plūsmā, taču brīvdienās viņš regulāri dodas uz Brunavu apciemot vecākus.
Mazie «kaupēni»
Todien, nodevis savu rūpju bērnu mūsu rokās, iecirkņa inspektors E. Iļņickis steidzās uz nākamo notikuma vietu. Anitas Ieviņas un Ilgas Morozas dēli, kuri mācās Jaunsaules skolā sešu kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, bija izdarījuši svešas mantas zādzību, caur logu iekļūstot kādā dzīvoklī. Iecirkņa inspektors operatīvi atklāja arī šo noziegumu, kamēr zēni vēl nebija paspējuši realizēt nozagtās mantas. Notērēta tika vienīgi nauda, jo mazie «kaupēni» pēc sekmīgas «operācijas» bija atbraukuši uz Bausku nopirkt cigaretes un alu.
***
E. Iļņicka darbības zonā ir vairākas tādas ģimenes, kurās aug likumpārkāpēji. Inspektoram jācīnās ar kapu postītājiem, ar kaķu dedzinātājiem…, ar zagļiem. Svešas mantas piesavināšanās daudziem kļuvusi par dzīvesveidu. Iecirkņa inspektora darbs sāk līdzināties Donkihota cīņai ar vējdzirnavām.
Bezdarbs un pagasta skopais budžets šādu cilvēku lejupslīdi neapturēs. Varbūt jānāk jaunam atmodas laikam, lai spētu izprast situācijas traģiskumu? Varbūt tad rastos ideja, kā glābt likteņa neaizsargātos cilvēkus un veiksmīgāk cīnīties ar viņu instinktiem. Diezin vai mūsu tagadējā valdība, kas aizņemta politiskajos ķīviņos, spēj aizdomāties līdz tautas izdzīvošanai nākotnē un tām nepatikšanām, ko spējīgi sagādāt mūsu dzīves pabērni, kuri vairojas «ģeometriskā progresijā».
