Klusums. Mans vecais auto, izdvesis pēdējās motora elsas, apstājies. Laikam jau pavisam.
Klusums. Mans vecais auto, izdvesis pēdējās motora elsas, apstājies. Laikam jau pavisam. Vecumnieki – rajona nostūris, no kura līdz Bauskai šajā priekšpusdienā tikt būs samērā problemātiski. Viens auto tomēr tuvojas, piestāj un pie stūres es ieraugu tevi.
No kurienes braukdama?
– No savas bērnības… Es, maza meitene, sēžu gultā cieši līdzās savai auklītei, kura savulaik pie vācu kungiem strādājusi par guvernanti, un aizrautīgi klausos pasakas. Skolā tikpat centīgi rakstu sacerējumus, …dzejoļus. Mani saista audzinātājas un latviešu valodas un literatūras skolotājas Birutas Cīrules stundas. Iespējams, vidusskolas solā izsapņotie ideāli rosina mani izvēlēties žurnālistes gaitas.
Tas ir bezgala jauki, ka apstājies. Vai ir cilvēki, kuriem tu labprāt brauktu garām?
– Zini, es pieturētu tieši tiem, kuri man apzināti kaitē! Tad gan viņi justos pārsteigti, vai ne?! Pēc tam es automobilī ļautu iekāpt tiem, kuri tura doto solījumu, ir precīzi, prot otram pateikt ko labu un prot nepateikt sliktu… Jaukas līdzbraucējas man varētu būt emocionāli sievišķīgas būtnes un gudri, stipri, bet reizē maigi un jūtīgi vīrieši, kuros ir kāds noslēpums… Bet vislabāk es justos tad, ja mani kāds palūgtu savā automašīnā un aizvizinātu tālu, tālu…
Kur tu gribētu nokļūt?
– Esmu bijusi Vācijā, Krētas salā Grieķijā, Ziemeļāfrikā – Tunisijā, Floridas štatā ASV… Ļoti daudzas reizes Zviedrijā. Labprāt vēlreiz dotos uz Ameriku. Mani spētu ieinteresēt Itālija, Spānija, Indija. Šīs zemes man šķiet skaistas, romantisku nostāstu apvītas.
uu Šie sapņu ceļi ir tik vilinoši, tāli… Bet kā ir tepat uz vietas? Tavam darbam jābūt ļoti atbildīgam, labi apmaksātam?
– Mani tik ļoti aizrāvis avīzes veidošanas process, ka šķiet pat mazsvarīgi, kāds ir mans atalgojums! Varētu šo sirdij tīkamo darbiņu veikt gluži vienkārši tāpat – tāpēc, ka man tas ļoti patīk! Jā, tikai tad man rastos vairākas sadzīviska rakstura problēmas…
Kādi ir tavi pienākumi redakcijā?
– Veidot avīzi lasītājam viegli uztveramu. Tas nozīmē – pārdomāti izraudzīties vietu publikācijām un vizuālajai informācijai. Fotoattēli un virsraksti ir tas, ko avīzes saņēmējs ierauga vispirms. Tāpēc bildēm jābūt izteiksmīgām un lielām, virsrakstam – «aktīvam», piesaistošam. Žēl, ka avīzes maketēšana prasa daudz laika un pati tik maz varu rakstīt. Klusībā loloju sapni kādreiz savas izjūtas apkopot grāmatā. Domās jau esmu pat priekšvārdu sacerējusi…
Pieturi, romantiska vietiņa! Tu taču te labprāt uzkavētos? Vai vienatnē?
– Man ļoti patīk pabūt vienai, taču ikdienā maz laika varu veltīt saviem dēliem Edgaram un Emīlam (viņus pieskata mana gādīgā mamma), tāpēc labprāt pabūtu kopā ar viņiem. Iespējams, ka es vēlreiz pārlasītu sev tik tuvo K. Makkalovas romānu «Dziedoņi ērkšķu krūmā». Varbūt kavētos pārdomās par mīlestību… Lai arī kā man tīk krēsla, apmākušās un lietainas dienas, dosimies tomēr tālāk.
Mūsdienu auto brauc ātri. Pēc trīsdesmit minūšu pārgalvīga brauciena šķērsojam Mēmeli un drīz vien klāt arī sarkanā ķieģeļu ēka Rīgas ielā 51. Laikraksta «Bauskas Dzīve» numura redaktore ŽANNA ZĀLĪTE ir atbraukusi uz darbu. Avīze pirmdien atkal iznāks.
