Baušķeniecei A. radušās problēmas attiecībās ar pieaugušajiem bērniem. Viņa uzskata, ka tās sākušās pirms sešiem gadiem, kad meitas iesaistījušās kustībā «Jaunā dzīve».
Baušķeniecei A. radušās problēmas attiecībās ar pieaugušajiem bērniem. Viņa uzskata, ka tās sākušās pirms sešiem gadiem, kad meitas iesaistījušās kustībā «Jaunā dzīve».
A. ir pensionāre. Viņa dzīvo kopā ar divām meitām un dēlu. Vecākajai meitai šogad paliks 25 gadi, bet jaunākajai ir 21 gads. Sevišķi sāpīgi māte izjūt atsvešinātību ģimenes locekļu vidū. Sievietei ir vāja veselība, viņa bieži slimo, taču meitas visu laiku pavada ārpus mājas, iesaistoties «Jaunās dzīves» aktivitātēs. Māte savas meitas uzskata par strādīgām un nesavtīgām. Viņas palīdz svešiem cilvēkiem, kuri ir kustības locekļi, bet aizmirst, ka atbalsts visvairāk nepieciešams A. Norūpējušos sievieti ļoti satrauc metodes, ar kādām jaunieši tiek vervēti kustībā «Jaunā dzīve», kur viņi bez ierunām pakļaujas grupas vadītājiem. A. pazīst dažus līderus un raksturo viņus kā neiecietīgus un pat rupjus. Sievietes vienīgais mierinājums – Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa apmeklēšana. Šeit viņai laimējies satikties ar labestīgiem cilvēkiem, iesaistīties korī, piedalīties kopīgos izbraukumos.
Klusībā A. vēlētos, lai meitas viņai atvieglotu mājas soli, bet ne jau tas ir galvenais. Sievietei sāp sirds par to, ka viņa tiek atstumta un ignorēta. Kristietība taču aicina mīlēt savu tuvāko! Māte pārliecināta, ka mīl un saprot meitas, un jūtas izmisusi, sastopoties ar vienaldzību.
Situācija ir pārāk sarežģīta, lai varētu nešaubīgi apgalvot, ka tajā vainojama tikai «Jaunā dzīve».
