Pavisam drīz tiks aizdegta Nagano ziemas olimpisko spēļu uguns. Latviju tālajā Japānā pārstāvēs 31 sportists, starp viņiem arī iecavnieks kamaniņbraucējs Juris Vovčoks.
Pavisam drīz tiks aizdegta Nagano ziemas olimpisko spēļu uguns. Latviju tālajā Japānā pārstāvēs 31 sportists, starp viņiem arī iecavnieks kamaniņbraucējs Juris Vovčoks. Juris nesen, 16. janvārī, svinēja 26. dzimšanas dienu, un jau trīspadsmito gadu viņš nodarbojas ar kamaniņu sportu.
Kādi bijuši tavi ievērojamākie sportiskie sasniegumi?
– Neko īpašu jau neesmu sasniedzis. 1991. gada Pasaules kausa izcīņā Latvijas kamaniņu braucēju komanda ieguva 1. vietu. Pats 1994. gada Eiropas čempionātā ieguvu 9. vietu, 1995. gada pasaules čempionātā – 12. vietu. Pasaules kausa izcīņas summā 1993. gadā bijām 10., šogad palikām 12. vietā.
Tu pašlaik brauc divnieku ekipāžā. Kāda ir atšķirība starp braukšanu vieniniekā un divniekā un kas nosaka izvēli?
– Kamēr sportoju, esmu braucis gan viens, gan ar pārinieku, to nosaka rezultāti. Taču šobrīd var teikt, ka vieniniekos pasaulē nav ko darīt. Ja divniekā reāli var tikt pirmo desmit braucēju vidū, tad vieniniekā tikt starp divdesmit labākajiem jau būtu ļoti, ļoti labi. Atšķirība, ko visvairāk jūt, ir ātrumā. Divnieks ir mazliet lēnāks.
Kas ir tavs pārinieks un kas jūs trenē?
– Braucu kopā ar siguldieti Māri Līģeri. Viņš ar kamaniņu sportu nodarbojas tikai piekto gadu. Mūsu trenere šajā sezonā ir olimpiskā čempione Vera Zozuļa.
Pasaules kamaniņu sportā nemaz tik daudz jaunu vārdu klāt nenāk. Sportisti, ar kuriem kopā startēju 1991. gadā, ir mani sāncenši arī tagad.
Kāda ir sajūta pirms došanās uz olimpiādi?
– Nezinu. Laikam jau pie sacensību ritma ir pierasts. Arī olimpiskā trase Nagano jau iemēģināta treniņbraucienos. Vienīgais, kur izjutu eksotiku, bija japāņu ēdieni, kuri viesnīcā gribot negribot bija jāēd. Visu, kas izzvejots no jūras, ber katlā, izvāra un ceļ galdā. Kaut kādi tārpi un gliemeži, neteikšu, ka man sevišķi labi garšoja.
Ko tu ceri sagaidīt no olimpiādes?
– Runājot par izcīnītajām vietām, pie labas izdošanās būtu iespējams tikt līdz 8. vietai. Ar mums apmēram vienādi brauc krievi, ukraiņi, poļi, slovāki, japāņi, bet, kuram veiksies vairāk, to paredzēt nevar.
Kad par jums jātur īkšķi?
– Sacensības būs 13. februārī.
Braukājot pa dažādām sacensībām, droši vien esi apceļojis vai puspasauli?
– Jā, esmu bijis visās trasēs, izņemot Dienvidslāviju, nepaspēju aizbraukt – to uzspridzināja. ASV, Kanāda, Japāna, Norvēģija, Vācija, Austrija, Itālija, Francija – šo zemju trasēs esmu bijis, dažās pat vairākkārt.
