Gadsimta notikums Latvijā bija Baltijas jūras vienpadsmit valstu premjeru saiets Rīgā. Uzzinājām, kā augstie viesi atbrauca un aizbrauca, kurš ar kuru runāja vai nerunāja, ko ēda vai neēda, ko skatījās un ko pirka.
Gadsimta notikums Latvijā bija Baltijas jūras vienpadsmit valstu premjeru saiets Rīgā. Uzzinājām, kā augstie viesi atbrauca un aizbrauca, kurš ar kuru runāja vai nerunāja, ko ēda vai neēda, ko skatījās un ko pirka. Tas, ko nolēma, pašiem sarunu dalībniekiem, šķiet, vēl nav skaidrs. Mana vecmāmiņa tādās reizēs sacīja – kuļas mēlē.
Turpretī ļoti konkrēti bija Latvijas «zaļie». Viņu sauklis angļu valodā sanāksmes dalībniekiem atgādināja: «Baltijas jūra ir apdraudēta». Par to pašvaldības policija uz desmit minūtēm aizturēja VAK prezidentu Arvīdu Ulmi, valsts policija atvainojās, bet Guntars Krasts izteica viņam pateicību par gaumīgo plakātu un skaistajām dāvanām. Galvenais jau nav fakts, bet gan – kā uz to skatās.
Lielā maskavieša Černomirdina preses konferencē varēja piedalīties tikai viņa izredzētie žurnālisti. Galvenokārt tādi, kuri domā, runā un raksta krieviski, un neuzdod muļķīgus jautājumus. Apzināties savu vājumu – nav peļami.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis pārmeta Guntaram Krastam: neesot izmantojis iespējas apspriesties ar premjeru Černomirdinu. Varbūt Krastam vajadzēja mesties ceļos Maskavas lielkunga priekšā. Divas paaudzes, divi mugurkauli.
Runāt ar tās valsts saimnieku, kurā esi ieradies, ir protokola un diplomātijas jautājums, aizrādīja Kārlis Streips «Skatā no malas». Pat viņš «Krievijas spogulī» bija saskatījis impēriskās domāšanas paraugvaibstus.
Guntars Krasts, jādomā, ne visai diplomātiski, atdarīja Guntim Ulmanim – neieradās uz iknedēļas tikšanos pilī, aizbildinoties ar nevaļu. Prezidents atteicās šo faktu komentēt. «Malks» arī neiejauksies valsts lielās «ģimenes» lietās.
Vienā ziņā Baltijas valstis ir apsteigušas Ameriku. Proti, tiek izraudzīti arvien vecāki un vecāki prezidenti. Ar domu: ka tik kaut kas nenotiek, jo jauns un smuks var novest līdz vēl vienai Saeimas komisijai…
Mākslas salons Vecrīgā izraudzīts par kārtējo upuri uz varas altāra. Nekāda konflikta nav, apgalvo «Saimnieka» naudas turētājs Vasilijs Meļņiks, tikai strīds starp Rīgas (Džemma Skulme) un Ogres trikotāžas kombināta (modelētāji) māksliniekiem. Izcilāki daiļdari acīmredzot būs tie, kuriem vairāk naudas.
Privatizācijas karos «Malks» arī turpmāk neiedziļināsies. Kā sacījis teātra vecmeistars Harijs Liepiņš: «Ko es nesaprotu, par to es nerunāju.»
