Negaidītas tikšanās un iepazīšanās var izvērsties dažādi. Arī tā, ka kopā pavadīts pat pusotrs gads…
Negaidītas tikšanās un iepazīšanās var izvērsties dažādi. Arī tā, ka kopā pavadīts pat pusotrs gads… Bet kā un kur notiek nejaušās sapazīšanās dāmītēm ar čaļiem? Šajā reizē piedāvājam divus variantus, kā Viņa satikusi Viņu. Ja avīzes lasītājiem vai lasītājām dzīve dāvinājusi vēl kādus interesantu tikšanos brīžus, steidziet rakstīt vēstuli un pavēstīt par tiem mūsu «Tīņu ielāpam bezdibenim»! Nepacietīgi gaidīsim!
Gribēju satikt Rolandu, bet…
Vasaras sākumā biju aizbraukusi pie savas māsīcas uz Preiļiem. Tur kādā diskotēkā draugi mani iepazīstināja ar kādu puisi. Viņš mani uzlūdza dejot. Puisis bija sajūsmā, kad uzzināja, ka dzīvoju Bauskā. Teica, ka augusta vidū brauks uz autokrosu un piedāvāja satikties.
Pienāca tā saulainā augusta diena. Biju pavisam aizmirsusi par sarunāto randiņu. Bet tad pēkšņi ieraudzīju kaut kur redzētu puisi. Iedomājos, ka tas ir Rolands no Preiļiem, bet nebiju pārliecināta. Es piegāju un pajautāju: «Vai tu esi no Preiļiem?» Viņš jocīgi pasmaidīja, saskatījās ar draugiem un teica, ka jā. Es viņu sāku iztaujāt, kā klājas Mārtiņam, Renāram un citiem. Viņš atbildēja, ka labi, bet neteica neko konkrētu. Vēl kādu laiciņu parunājām un nolēmām kopā doties uz tribīnēm. Bet tad pēkšņi pieskrēja kāds puisis un teica: «Māri, aizdod man, lūdzu, divus latus.» Biju ļoti pārsteigta un domāju, ka esmu pārklausījusies. Bet viņš tikai skatījās manī un kaut ko gaidīja. Biju tik ļoti apstulbusi. Nevarēju izdomāt neko labāku – pagriezos un gāju prom.
Kad autokross tuvojās beigām, Māris pienāca un atvainojās, teica, ka viņš tā neesot domājis, ka no sākuma gribējis pajokoties, bet tad es esot viņu ieinteresējusi. Pēc tādas izskaidrošanās es sāku smieties. Viņš teica, ka neesot Rolands, bet gribētu būt viņa vietā. Teicu, ka Rolands nemaz nav tik nozīmīgs. Pēc motokrosa sākām sazvanīties un satikties. Ar katru dienu mūsu attiecības kļūst ciešākas. Un nespējam vairs iedomāties dzīvi viens bez otra.
INGA
Divatā klausāmies ierakstus
Zvana pie durvīm, izjauc manu jauko sapnīti. Nepaskatoties spogulī dodos atvērt. Bet tur, ak, Dievs, čalis kā no žurnāla vāka izkāpis, un ar lielu somu plecos. «Sveiki! Es ceru, ka tev patīk mūzika?» viņš neapmulsis jautā. (Un vēl mūziķis – oho!) «Es pārdodu kasetes ar dažāda stila mūzikas ierakstiem. Varbūt vēlies apskatīties?» viņš, vērdams vaļā savu lielo somu, saka, bet tur tiešām tikai kasetes. Viss mans lielais sapnis izplēn. Izlūkoju sev tīkamas kasetes un samaksāju. Viņš aiziet.
Pēc neilga laika atkal zvana pie durvīm. Atveru un tur atkal viņš, it kā nebūtu prom gājis. «Zini, manuprāt, esmu tev iedevis nepareizo kaseti,» viņš acīmredzot jūtas neērti. «Vai man būtu iespēja noklausīties tās ierakstus?» Es no sajūsmas jūtos neveikli: «Jā, protams, ienāc! Vai dzersi tēju?» Tā nu mēs sēdējām, klausījāmies ierakstus un pamazām viens otru iepazinām. Atklājām daudz ko kopīgu. Tagad ierakstus klausāmies kopā jau pusotru gadu.
ILZE
