Šodien viņi jau ir savās augstskolās Rīgā un Liepājā, bet pagājušajā nedēļā baušķenieki pilsētas ielās varēja sastapt daudzus studentus, jo janvāra beigas viņiem tradicionāli ir brīvdienu laiks.
Šodien viņi jau ir savās augstskolās Rīgā un Liepājā, bet pagājušajā nedēļā baušķenieki pilsētas ielās varēja sastapt daudzus studentus, jo janvāra beigas viņiem tradicionāli ir brīvdienu laiks. Klīstot gar Mēmeles krastiem un pa vecpilsētas ieliņām, četri jaunieši bija ienākuši «Bauskas Dzīves» redakcijā.
VAIVA GAUDIEŠA – Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes Vācu filoloģijas nodaļas 3. kursa studente.
INGA KIRŠTEINA – Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras un audzināšanas nodaļas 2. kursa studente.
AIVA STRAUTIŅA – Liepājas Pedagoģijas augstskolas Latviešu valodas un literatūras fakultātes 2. kursa studente.
EDGARS ZAICEVS – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes socioloģijas specialitātes 1. kursa students.
Kas ir students, un kā jūs raksturotu studentu dzīvi?
Vaiva: Es neizjūtu studentu dzīves tā dēvēto romantiku. Līdztekus mācībām vēl arī strādāju, kopmītnēs nedzīvoju.
Inga: Studenti, tā ir sevišķa tauta. Katrs mēģina atrast sevi. Tā ir arī eksistences pierādīšana.
Edgars: Studentu dzīve ir jautra.
Aiva: Students ir cilvēks, kurš ļoti daudz ko var paspēt.
Nokārtota ziemas sesija. Vai nācās arī špikot?
Vaiva: Es, godīgi sakot, nemāku špikot. Visu laiku ir bailes, ka mani pieķers. Uzskatu, ka špikera gatavošana ir nelietderīga laika izšķērdēšana. Svešvalodu apguvē ir ļoti svarīgi daudz mācīties no galvas.
Aiva: Bērnu literatūrā es paspēju sameklēt savu mazo špikerīti, kamēr pasniedzēja pārējiem dalīja jautājumus. Kad tajā ieskatījos, pasniedzēja nolieca galvu un izlikās nemanām. Viņai kļuva neērti par to, ka varētu redzēt studentus špikojam.
No mazpilsētas Bauskas nokļuvāt Rīgā. Pilsēta pilna vilinājumu, izklaides…
Inga: Rīga patiesi piedāvā ļoti daudz iespēju. Ir tikai pašam jāgrib. Man patīk lielas pilsētas ritms. Ļoti tīkama ir Konventa sēta. Tur tu jūties kā citā pasaulē, vari relaksēties.
Vaiva: Labprāt apmeklēju kino, bieži eju uz teātri. Bet iesākumā man bija bailes. Man nepatika, ka cilvēki tā steidzas garām. Bauskā vienmēr var kādu satikt, pasveicināt. Rīgā esmu atklājusi ļoti jauku kafejnīcu «Citrons», kur var nobaudīt cepto saldējumu.
Edgars: Rīgā dzīve daudz vairāk mutuļo nekā Bauskā. Tā ir arī ļoti dārga pilsēta.
Aiva: Liepājā ir mitrs klimats, laiks pārsvarā vējains. Jūra man nemaz tā nesimpatizē. Visjaukākā ir gājēju iela, tur vienmēr kāds vīrs ar akordeonu spēlē smeldzīgas melodijas.
Kad atkal pēc ilgāka pārtraukuma esat Bauskā, kādu to ieraugāt?
Inga: Atbraucot uz Bausku, vienmēr pamanu klusumu un mieru, kāds te valda. Nav nemitīgās auto straumes kā Rīgā.
Vaiva: Bauskā parasti iebraucu vakaros. Pārsteidz tukšās pilsētas ielas. Bauska man vienmēr ir saistījusies ar mājām. Te ir kaut kas mīļš. Kaut gan zinu arī to, ka pēc studiju beigšanas uz Bausku strādāt nenākšu.
Aiva: Es gan negribētu palikt Liepājā. Labāk atgrieztos kā skolotāja, piemēram, Bauskas 1. vidusskolā.
Edgars: Man patīk atgriezties nedēļas nogalēs. Mamma un tētis gaida, mani ievēro, palutina.
Vai brīvdienās mājās labi atpūtāties?
Aiva: Vispār jau gribas uz Liepāju. Kad mēs, meitenes, atgriežamies pēc brīvlaika Liepājā, tad kādu laiku ievērojam diētu. Mājās parasti iznāk pārāk daudz pieēsties.
Edgars: Biju domājis, ka varēšu aktīvāk atpūsties. Laiks nebija tam īpaši piemērots. Ļoti daudz lasīju, baudīju vienatni.
Vaiva: Bija brīvie vakari, kad varēja nemācīties. Arī lasīju grāmatas, bet viena palika neizlasīta – A. Nesaules «Sieviete dzintarā». To lasīšu pirmo pēc atgriešanās Rīgā.
Inga: Ar brīvdienu bezdarbību esmu apmierināta. Varu teikt, ka esmu ieguvusi krietnu devu enerģijas mācību turpināšanai.
