Izveidots desmit apgabalu Pasvales rajons ietilpst Panevēžas apgabalā. Pēc pašvaldī- bu jaunā likuma pieņemšanas 1995. gadā valstī tika izveidots 10 administratīvi teritoriālo apgabalu.
Izveidots desmit apgabalu
Pasvales rajons ietilpst Panevēžas apgabalā. Pēc pašvaldī- bu jaunā likuma pieņemšanas 1995. gadā valstī tika izveidots 10 administratīvi teritoriālo apgabalu. Panevēžas apgabalā ietilpst Biržu, Pasvales, Rokišķu, Kupišķu, Panevēžas rajons un Panevēžas pilsēta. Apgabals teritorijas ziņā valstī ieņem ceturto vietu, bet iedzīvotāju skaita ziņā – piekto. Apgabalu izveidošanas mērķis – valsts varas decentralizācija un dekoncentrācija. Pašvaldību likumā paredzēts, ka līdz 2000. gadam apgabali pārņems lielu daļu ministriju funkciju. Ministrijās samazināsies darbinieku skaits, jo veicamo uzdevumu apjoms kļūs mazāks. Pagaidām nav pietiekama finansējuma, lai funkciju pārņemšana ritētu tik raiti kā iecerēts. Pasvaliešu un arī citu rajonu iedzīvotāju viedoklis par apgabalu izveidošanas nepieciešamību ir visai skeptisks. Ierēdņu skaits ministrijās nesamazinās, bet vairākas funkcijas tiek dublētas, uzskata iedzīvotāji.
Sākusies zemes reforma
Tomu Josu Lietuvas valdība 1997. gada janvārī iecēla par Panevēžas apgabala priekšnieku. Savukārt priekšnieka vietnieku pēc Josa kunga priekšlikuma nozīmēja premjerministrs. Toms Joss pēc Kauņas Politehniskā institūta beigšanas trīs gadus strādāja Jelgavā. Josa kungs sešdesmito gadu beigās jau labi runājis latviski un varējis izlasīt laikrakstus latviešu valodā.
Panevēžas apgabala pārvaldes struktūrā ietilpst seši departamenti. To direktori praktizē izbraukumus uz apgabala apdzīvotajām vietām, lai iepazītos ar rajonu pašvaldību darbību, uzklausītu iedzīvotāju ierosinājumus. Otrdien, 10. februārī, apgabala priekšnieks, viņa vietnieks un departamentu direktori apmeklēja Pasvali.
Toms Joss uzsvēra, ka vissarežģītākā problēma ir zemes reformas norise valstī. Līdz 1997. gada beigām tika pieņemti Lietuvas pilsoņu iesniegumi par zemes atdošanu īpašumā. Līdz šī gada 1. jūnijam jābūt nokārtotiem visiem dokumentiem. Panevēžas apgabalā zemes reformas īstenošanai valdība piešķīrusi 3,7 miljonus litu (543 tūkstoši latu). Toms Joss šo summu uzskata par nepietiekamu. Zemes reformu Lietuvā paredzēts pabeigt pēc trijiem gadiem. Panevēžas apgabalā 40 procentu zemes jau atdots likumīgajiem īpašniekiem. Lietuvieši, kuri dzīvo Latvijā un nav Lietuvas pilsoņi, nevar pretendēt uz mantotās zemes saņemšanu.
Levuo ietek Mēmelē
Pasvale 1997. gadā svinēja pilsētas dibināšanas 500. gadadienu. Pasvales vēsturiskajā centrā – upju Levuo un Svalio satekas vietā – uzstādīta piemiņas plāksne un piecsimtgadei veltīts arhitektonisks ansamblis – pieci tērauda stabi un granīta postaments ar gadskaitļiem. Pasvales vēstures pētnieks un žurnālists Albins Kazlausks atcerējās, cik daudz domstarpību pilsētas iedzīvotājos radījis lakoniskais objekts, kura projektu izstrādājusi Panevēžas arhitektu grupa «Trio». Beidzot visi sapratuši, ka pieci stabi simbolizē piecus gadsimtus.
Albins Kazlausks atgādināja, ka arī Bauska atrodas divu upju satekas vietā, bet upe Levuo ir Mēmeles pieteka.
Alus un siera ražošana
Pasvales ģerbonī attēlots vērsis ar apiņu vainagu. Vērsis ir auglīgo zemju simbols, bet apiņu vainags norāda uz reģiona laucinieku tradicionālo nodarbošanos – mājas alus gatavošanu. Tagad daudzi aldari saņēmuši individuālā darba licences un savu produkciju drīkst pārdot.
Pasvales rajonā reģistrēts ap 50 zemnieku saimniecību. No tām 30 uzskatāmas par ekonomiski spēcīgām. Pierobežā visizdevīgāk audzēt kviešus, tie zemniekiem nes vislielākos ienākumus. Otra izplatīta nozare ir dārzeņkopība.
Pilsētā saglabājusies siera rūpnīca, kas ražo iecienīto «Krievzemes sieru». Padomju laikā visu produkciju eksportēja uz Ļeņingradu. Tagad realizācijas iespējas ierobežotas, taču rūpnīca strādā, nodrošinot ar darbu pāris simtu pasvaliešu.
Laukos aktivizējas partijas
Pasvales rajona Padomē ir 25 locekļi, bet valdē – deviņi cilvēki. Darbojas četras pastāvīgās komitejas. Rajonā savas struktūras nodibinātas piecām politiskajām partijām – kristīgajiem demokrātiem, konservatīvajiem, Strādnieku demokrātiskajai partijai, apvienībai «Centrs» un sociāldemokrātiem. Visu piecu partiju atbalstītāji pārstāvēti vietējā pašvaldībā. Pavisam Lietuvā darbojas 22 politiskās partijas.
Kopš 1995. gada Lietuvā ir tikai viena līmeņa pašvaldības. Rajoni sadalīti pagastos. Par vietējām norisēm atbild pagastu vecākie, taču viņiem nav lēmējtiesību. Vecākos darbā ieceļ rajona pašvaldības priekšsēdētājs. 36 gadus vecais Gintauts Gegužinsks par rajona pašvaldības priekšsēdētāju ievēlēts otro reizi. Viņš valstī ir otrs jaunākais pašvaldību vadītājs, taču pēc amatā pavadītā laika jau pieskaitāms «senioriem». Nākamās vietējo pašvaldību vēlēšanas Lietuvā notiks 2000. gadā.
Vērtē prezidenta vēlēšanas
Lai cik negaidīti šķiet Lietuvas prezidenta vēlēšanu rezultāti, paši lietuvieši iznākumu uzskata par likumsakarīgu. Žurnāliste Asta Bitenaite Valda Adamkus ievēlēšanu vērtē pozitīvi. Viņasprāt, Adamkus neitralitāte valstij varētu nākt par labu, jo nevarot zināt, kādas kaislības uzvirmotu, ja ievēlētu Paulausku. Vēlēšanu otrajā kārtā, kad kļuva zināma Landsberģa sakāve, daudziem balsotājiem nācās pieņemt izšķirošu lēmumu. Vairums nostājās Adamkus pusē.
Pasvales avīzes redaktors Romualds Stonkus gan vairāk ticējis Paulauska uzvarai. Taču viņa ieņemamais amats sabiedrības noteiktai daļai, bet jo īpaši tiem, kuri pieķerti likumu pārkāpšanā, licis izvairīties no gados jaunākā kandidāta atbalstīšanas. Iedzīvotāju aktivitāte prezidenta vēlēšanās bijusi milzīga. Romualds Stonkus ar nožēlu piebilda, ka Seima vēlēšanās parasti esot pretēji. Daži pasvalieši pauda bažas par Adamkus politiskās orientācijas neatbilstību Lietuvas Seima vairākumam, kur vadībā ir konservatīvo partijas un kristīgo demokrātu koalīcija.
Lietuvas presē, kā stāstīja Gintauts Gegužinsks, nenorimst diskusijas par valsts neatkarības dienas svinēšanu. Vecākā paaudze grib, lai 16. februārī valdītu svētsvinīga noskaņa, taču jaunie lietuvieši vēlas uzturēt jautrību, kas saglabājusies pēc Valentīna dienas.
