Izmantojot Bauskas rajonā iecienīto iespēju doties uz teātra izrādēm Rīgā ar uzņēmīgās Līgas Grosbardes organizēto autobusu, Zigmara Liepiņa operu «Parīzes Dievmātes katedrāle» noskatījos jau pirmajā izrāžu dekādē.
Izmantojot Bauskas rajonā iecienīto iespēju doties uz teātra izrādēm Rīgā ar uzņēmīgās Līgas Grosbardes organizēto autobusu, Zigmara Liepiņa operu «Parīzes Dievmātes katedrāle» noskatījos jau pirmajā izrāžu dekādē. Diemžēl toreiz nepaveicās ar biļetēm. No beletāžas sānu ložas trešās rindas operu tikai klausījos, jo skatuvi no šīs vietas nevar saskatīt. Meita visu izrādes laiku nostāvēja kājās, lai starp stabu un pārējo skatītāju galvām vismaz kaut ko samanītu uz skatuves.
Septembrī meitas klases vecāku sapulcē Bauskas 1. vidusskolā tika nospriests, ka šī izrāde būtu jauniešiem piemērota, tāpēc organizējams kopīgs brauciens. Jau oktobrī tika savākta nauda (biļetes maksāja Ls 5 un Ls 7) un pasūtītas biļetes. Novembrī uzzinājām, ka bērni uz Operu brauks 8. februārī. Neilgi pirms tam kasē tika izpirktas biļetes, bet tās saņemot, nespējām slēpt sarūgtinājumu. Iepriekš pasūtītās un ilgi gaidītās biļetes Bauskas vidusskolēniem bija «iedalītas» partera sānu ložu trešās rindas vietās, ar «plašu panorāmu» uz otrpus zālei sēdošajiem un neiespējamu skatuves saredzēšanu. Turklāt šīs neērtības Operas kase un administrācija mazpilsētas jauniešiem piedāvāja par Ls 5…
Atceros, pirms gadiem 20, mūsu ģimenei piederēja abonements uz pirmizrādēm Operā. Bijām iegādājušies sēdvietas partera trešās ložas otrajā rindā. Toreiz trešās rindas ložās nemaz nebija. Acīmredzot tagad šis jaunievedums ieviests Nacionālās Operas dārgo izrāžu rentabilitātes nodrošināšanai, jo no laukiem atbraukušais skatītājs jau neko nevar izvēlēties vai gribēt pat par pieciem latiem. Lai priecājas, ka vispār iekšā ticis…
