Latvijai atgūstot neatkarību, daudzi vēstures notikumi ieguva patieso atspoguļojumu, atbrīvojoties no melīgā komunistiskā uzslāņojuma.
Latvijai atgūstot neatkarību, daudzi vēstures notikumi ieguva patieso atspoguļojumu, atbrīvojoties no melīgā komunistiskā uzslāņojuma. Tagad pat bērni zina, kādu ļaunumu 1917. gada revolūcija radīja ne tikai Krievijā, bet daļā Eiropas valstu. Arī par 1940. gada notikumiem Latvijā nevienam nerodas šaubas.
Tomēr staigājot pa Plūdoņa ielu Bauskā, tā vien šķiet, ka revolūcija vēl nav beigusies. Pie 64. nama joprojām greznojas piemiņas plāksne ar tekstu, ka šajā vietā nošauts revolucionārās kustības dalībnieks Rašmanis. Pirms gadiem desmit, piecpadsmit daudzu vecpilsētas ēku fasādēm bija piestiprinātas līdzīga satura plāksnītes. Atmodas laikā tās noņēma. Divas vēl palikušas arī Rīgas ielā. Neesmu vēsturniece, tādēļ nezinu, vai cilvēki, kuri tajās pieminēti, bijuši sarkanie teroristi, vai, gluži otrādi, – Latvijas patrioti. Otrais pieņēmums noteikti nav pareizs, jo izkārtnes izgatavotas un uzstādītas pirms pāris gadu desmitiem.
Cik man zināms, tad māju iedzīvotājiem nav tiesību noņemt no fasādes atgādnes par revolūcijas notikumiem. Par vēsturisko vietu statusu lemjot Pieminekļu aizsardzības inspekcija. Iespējams, ka cilvēki tā pieraduši, ka uzrakstus uz plāksnēm vairs neievēro.
Jūsu laikrakstā šad tad lasu, ka rajonā lielas pūles tiekot veltītas tūrisma attīstībai. Īpaši gaidīti esot Skandināvijas tūristi, jo bezvīzu režīms veicina Latvijas apmeklēšanu. Es nezinu, kā rīkotos, ja ārvalstu ciemiņi apstātos pie Plūdoņa ielas 64. mājas un lūgtu man paskaidrojumus. Lai nu paliek svešinieki! Ārzemju latvieti, lasot šo tekstu, piemeklētu sirdslēkme.
