Apmeklējot grāmatu namu «Liepa», patīkami pārsteidz latviešu autoru grāmatu bagātīgais klāsts.
Apmeklējot grāmatu namu «Liepa», patīkami pārsteidz latviešu autoru grāmatu bagātīgais klāsts. Arī poligrāfiski to ārējais veidols ir pievilcīgs, tā ka lasītājam vien jāizvēlas piemērotākā un saistošākā (žēl, bet tā noteikti nebūs lēta).
Osvalda Mauriņa «Ievziedu mīlestība». Romantisks darbs par jaunību, uz kuru var tikai nolūkoties, no mūža gaitas veroties. Varbūt mazliet sentimentāli, bet skaisti.
Dramaturga, režisora, kinoscenāriju autora Laura Gundara romānā «Cukura nams» kriminālintriga savijas ar melodramatisku ikdienišķo sadzīves intrigu tēlojumu. Te racionālais mijas ar iracionālo, bet gala beigās tā ir grāmata par mums pašiem šodien. Ja, noskatoties televīzijas seriālu, kas vēl palika nesaprasts, apgāda «Karogs» izdotajā grāmatā varat meklēt atbildes.
Raimonds Valentīns Vētra «Sakautie uzvarētāji» – «Karoga» un Raimonda Gerkena trešā romānu konkursa godalgots darbs. Par gadsimta sākuma notikumiem Latvijā. 1919. gads – latvieši, svešas varas balstīti, cīnās abās frontes pusēs. Romānā tēlota to dienu sadzīve, mīlestība, karš. Skaudra, bet patiesa realitāte.
Biruta Eglīte – Latvijas radio žurnāliste, kura 1996. gadā izdeva grāmatu par māsām mūziķēm Skridēm «Vienas ģimenes fenomens», šoreiz stāsta par Labklājības ministrijas darbu grāmatā «Šīs spēles noteikumi». Te nav izdomātu vārdu, faktu, lai arī cik neticami tie dažkārt liktos. Cik skarba ir mūsdienu dzīves īstenība, tik patiesi tā attēlota šajā grāmātā. Vai par to ir saistoši vēl lasīt?
Turpina zelt memuāru literatūras mauriņš. Par četriem latiem savā grāmatu plauktā blakus citu Latvijas politiķu atmiņām un savas darbības skaidrojumiem nu varam novietot Eduarda Berklava grāmatu «Zināt un neaizmirst». «Mūžs ir galā. Žēl kļūdīšanās jaunībā, bet esmu laimīgs, ka manu rīcību nekad nav ietekmējuši ne kārdinājumi, ne draudi,» tā saka autors. Atliek cerēt, ka sava mūža dokumentējumā E. Berklavs ir patiess un godprātīgs.
Skatu vēršot atpakaļ, daudzu kultūras cilvēku pulkā ir arī režisors, Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis. Par viņu un arī, protams, par sevi Harija Liepiņa grāmatā «Pēr, tu melo!». Daudz fotogrāfiju. Patiesas cieņas un mīlestības caurstrāvots vēstījums par laiku, kas daudziem palicis atmiņā kā viņu jaunības skaistais laiks.
Arī Nacionālais teātris neatpaliek. Apgāds «Likteņstāsti» izdevis Kārļa Sebra atziņu, atmiņu un dzīves vērojumu krājumu «Mīļā meļa memuāri». Krājums ir patiesi bagāts personības un laikmeta dokumentējums. Tajā ir dzeja, laikabiedru atmiņas, arī K. Sebra teātra un kino lomu saraksts.
Ja mākslinieciski skaistas un senatnes elpu apdvestas lietas sāk apnikt, var ielūkoties Ivara Mirovica un Aivara Dubausa «Latviešu žargona vārdnīcā». Interesants, savdabīgs, noteikti arī daudziem noderīgs izdevums.
Vēl grāmata, kas nav latviešu autoru darbs, bet to gribētu minēt kā šī brīža aktualitāti. Domās daudzi no mums ir Japānā, Olimpiskajās spēlēs. Lai tur notiekošo vēl labāk apjaustu, var līdzēt apgāda «Preses nams» izdotā japāņu dzejas izlase «Jāņtārpiņa gaisma». Lai arī grāmatu namā «Liepa» atvestas bija tikai divas grāmatas, un abas ir nopirktas, varat droši iet un vaicāt, jūsu lūgumu izpildīs un grāmatas no Rīgas atvedīs. Japāņu dzeja ir filozofiska, reizē arī vienkārša, skaista un bagātas pārdomas rosinoša.
«Sirds spoguli
Nopulēju – nu tas atstaro
Mēnesi.»
GRĀMATNIEKS
