Robežapsardzes Jelgavas apgabala apsargājamais valsts robežas garums Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonā kopā ir 161 kilometrs.
Robežapsardzes Jelgavas apgabala apsargājamais valsts robežas garums Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonā kopā ir 161 kilometrs. Robežapsardzības apgabalā ietilpst Žagares, Elejas, Tervidēnu nodaļa un Skaistkalnes 2. kategorijas robežkontroles punkts. Bauskas rajona Tervidēnu nodaļas apsargājamās robežas garums ir 46 kilometri.
Kopš 1997. gada 1. februāra Robežapsardzes Jelgavas apgabalā nedienē neviens valsts obligātā dienesta karavīrs. Robežu apsargā profesionāli apmācīti cilvēki.
No 1997. gada 1. marta Robežapsardze atrodas nevis Aizsardzības ministrijas, bet Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Robežapsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks, majors Andris Ternovskis īpaši uzsvēra vārdu «pārraudzība», neminot jau ierasto jēdzienu «pakļautība».
Robežapsardzes Jelgavas pārvaldē 16. janvārī notikušajā preses konferencē majors Ternovskis informēja par pārmaiņām, kas notikušas kopš 1997. gada 1. marta. Jaunais robežapsardzes statuss pieļauj, ka štatu komplektēšanā, pienākumu sadalē un dažās iekšējo struktūru organizējošās lietās Robežapsardzei ļauta rīcības lielāka brīvība. Jūtama stabilizācija arī finansu jomā. Iekšlietu ministrija šogad solījusi robežsargiem paaugstināt algas, bet aprīlī visi saņems jaunus formastērpus.
«Negribu teikt neko sliktu par obligātā dienesta visiem kareivjiem,» atzinās majors Ternovskis, «toties naktīs varu mierīgi gulēt. Atbildības pakāpe un izpratne par militārajām struktūrām jauniesauktajiem karavīriem bija nožēlojama. Pēc traģiskajiem notikumiem Bauskā, kad triju obligātā dienesta robežsargu konflikts vienam beidzās kapu kalnā, bet otram – ieslodzījumā, augstākstāvošā instance izdeva rīkojumu uz robežas dienējošajiem aizliegt ieroču nēsāšanu. Ko mēs viņiem varējām iedot? Zarainu bomi? Turklāt robežapsardzes virsniekiem šajā situācijā neatlika laika tiešo pienākumu veikšanai, jo visu diennakti bija jāuzmana nedisciplinētie jaunie karavīri.
Tagad robežu sargāšana ir profesionāļu ziņā. Sākumā šaubījāmies, vai spēsim tikt galā. Bažām nav pamata. Pēc nepilna gada darba visi sapratuši, ka Robežapsardze nesalīdzināmi efektīvāk var darboties, ja struktūrā strādā tikai profesionāli sagatavoti štata darbinieki.»
Robežapsardze visos trijos Zemgales rajonos uzrauga arī «zaļās robežas» posmus starp robežkontroles un pārejas punktiem. Pārmaiņu rezultātā Bauskas rajonā nācās atteikties no Adžūnu un Skaistkalnes robežsargu izvietojumiem. Šie īpašumi joprojām palikuši Aizsardzības ministrijas pārziņā, bet par to saglabāšanu atbildīgas vietējās pašvaldības.
Mūsu rajonā ir trīs vienpusējie robežpārejas punkti. Adžūnos par punkta darbību atbild Latvijas robežapsardze, bet Krievgaļos un Bardžūnos gājēju un vieglo automašīnu kustību uzrauga Lietuvas robežpolicija. Skaistkalnes robežkontroles punkts drīz apvienosies ar Lietuvas robežpolicijas struktūru. Tad postenis atradīsies Lietuvas pusē.
