Par satraucošo demogrāfisko situāciju valstī, faktiski par reālu latviešu tautas izmiršanu, uzsverot valstiskas rīcības nepieciešamību, tika spriests Latvijas inteliģences kārtējā konferencē janvāra beigās.
Par satraucošo demogrāfisko situāciju valstī, faktiski par reālu latviešu tautas izmiršanu, uzsverot valstiskas rīcības nepieciešamību, tika spriests Latvijas inteliģences kārtējā konferencē janvāra beigās. Akadēmiķis Jānis Stradiņš, atklājot inteliģences konferenci, sacīja, ka latvietis laiku laikos bijis piesaistīts vietai un atbildīgs, jo domājis ne tikai par to, ka bērnam jāpiedzimst, bet arī jāizaug.
Pašreizējā situācija ir iedzīvotāju instinktīva atbilde uz to, ka valstī nav nekādas programmas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā. Bet nelabvēlīgā attieksme pret ģimenēm ar bērniem «atspēlēsies» drīz vien – tas kavēs darbaspēka izaugsmi un līdz ar to valsts sekmīgu attīstību visās jomās. «Uz papīra» pašlaik bezdarba līmeni lēš ap 7,2%, bet reālais tā apjoms esot turpat 18% no visiem iedzīvotājiem ekonomiski aktīvajā vecumā.
Lai tauta zeltu un kuplotu, nepietiek ar uzsaukumiem, pavēlēm, uzmundrinājumiem. Lai turpinātu savu dzimtu, cilvēkam savā zemē jājūtas labi. Vai tad ir piepildījies savulaik Godmaņa kunga solītais – jo vairāk strādāsit, jo labāk dzīvosit? Dzīves viļņa virsotnē ir tikuši tikai retie, bet vairums kuļas turpat – purva dūņās. Kur lai cilvēks, kurš piepeši zaudē darbu, ņem līdzekļus pārkvalificēšanās, svešvalodu, datorzinību kursiem? Un kā viņš jūtas, kad vairs nespēj samaksāt ne tikai par savu kafiju, bet arī par dzīvokli, elektrību, spiests atteikties no telefona? Psihologi jau novērojuši, ka trūcīgajās ģimenēs bērnos sāk attīstīties naids pret vecākiem, kuriem nekad nav naudas. Vecāki savukārt ar bailēm gaida katru bērna lūgumu, kaut arī tas skar pašu nepieciešamāko, jo neredz iespēju to izpildīt. Tādēļ jāatzīst, ka demogrāfiskā katastrofa ir tikai spogulis, kurā ieraugām, cik dziļā depresijā ir nonākusi (novesta?) tauta. Tālis Tīzenkopfs, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, zināja teikt, ka bagāts latvietis savas veselības uzturēšanai gada laikā jau tagad iztērē 17 reižu vairāk līdzekļu nekā maznodrošinātais. Bet šajā statusā, pat salīdzinot ar vientuļi dzīvojošo pensionāru ienākumiem, Latvijā ir gandrīz visas ģimenes, kurās ir vairāk par diviem bērniem, un visas tās mātes, kuras vienas audzina vairāk par vienu bērnu.
Interesantiem faktiem bagāta bija Medicīnas akadēmijas rektora Jāņa Vētras uzstāšanās. Salīdzinot datus, kādi fizioloģiski bijuši jaundzimušie Rīgā laikposmā no 1936. līdz 1996. gadam, atšķirību tikpat kā neesot. Toties salīdzinot jauniesaucamo fiziskos dotumus šajos gados, jāatzīst, ka puiši kļuvuši slaidāki, garāki un … švakāki, diezgan bieži nopīpējušies un nodzērušies. Latvija iekļāvusies 29 valstu kopīgajā pētījumā par skolas vecuma bērnu veselību. Konstatēts, ka tikai 7 līdz 10% bērnu ir veseli. Un vēl – trīs gadu laikā smēķēšana skolas vecuma meiteņu vidū pieaugusi no 1% līdz 14%, zēnu vidū – no 14 līdz 18%, un tas izraisa arī agrīnas plaušu saslimšanas. Kaut gan nesaprotu… Ja ģimenēm nav naudas pilnvērtīgam uzturam, vitamīniem, no kurienes gan bērniem rodas santīmi cigarešu iegādei?
Konference manā skatījumā bija iezīmīga ar to, ka par dzimstības samazināšanās cēloņiem un sekām visvairāk izteicās vīrieši, kuriem Dievs nav devis spēju bērnu ieņemt, iznēsāt, un tikai retais no viņiem reāli piedalās bērnu audzināšanā mājās. Turklāt visnevarīgākās (tēmai neatbilstošas) bija labklājības ministra Vladimira Makarova un izglītības ministra Jura Celmiņa uzstāšanās.
Konference vēl lika atskārst, ka Saeimas vēlēšanas tiešām vairs nav tālu. Starptautisko attiecību institūta direktora Jura Bojāra runa kā arvien bija spilgtiem piemēriem bagāta, kaismīga un aizraujoša. Turklāt viens no viņa spriedumiem bija īsti vietā – pašlaik Latvijā valsts amatpersonu, pašvaldību ierēdņu un politiķu algas taču nekādā veidā nav atkarīgas no valsts ekonomikas attīstības līmeņa un tautas dzīves līmeņa. Tad kāpēc lai viņi censtos?
Iedzīvotāju atražošanas koeficients Latvijā pašlaik ir viens no zemākajiem pasaulē. Uz 100 sievietēm piedzimst ap 115 bērnu, bet būtu nepieciešams – 215. ANO eksperti, pamatojoties uz 1995. gada datiem, oficiāli prognozējuši, ka Latvijas iedzīvotāju skaits no 2504000 (1996. gadā) samazināsies līdz 2204000 (2015. gadā) un 2050. gadā varētu būt tikai 1891000. Protams, ja vēl pastāvēs Latvijas valsts un ja vēl būs tāda tauta – latvieši.
(No Latvijas Zinātņu akadēmijas senāta ziņojuma)
