Ar ko sākt budžeta plānošanu? Ekonomikas grāmatas māca, ka vispirms vajadzētu izstrādāt finansiālo mērķu sarakstu.
Ar ko sākt budžeta plānošanu? Ekonomikas grāmatas māca, ka vispirms vajadzētu izstrādāt finansiālo mērķu sarakstu. Tos varētu nosaukt arī par finansiālajiem sapņiem. Katram vecumam tie ir atšķirīgi. Jaunībā sapņi ir gaisīgāki, nereālāki, ar gadiem tajos ienāk arvien vairāk loģikas un aprēķina.
Mūsdienās jau pamatskolas klasēs skolēniem tiek mācīti sabiedrības un ekonomisko zinību pamati, kas palīdz viņiem plānot ekonomiskās vēlmes un ieceres, apjaušot gan savas reālās iespējas, gan to sociāli ekonomisko situāciju, kurā jaunieši varētu nokļūt pēc gadiem. Protams, arī tad vēl tiek būvētas gaisa pilis.
Tika aptaujāti vairāk nekā 60 Bauskas 1. vidusskolas 11. klašu audzēkņu, kuri apgūst ekonomikas zinību pamatus (tātad viņiem ir priekšstats par ekonomiku, plāniem, to realizāciju). Vispirms bija jāatbild, kādas būtu viņu materiālās vēlmes tuvākā pusgada, gada un piecu gadu garumā.
Pašlaik jauniešiem visaktuālākais šķiet apģērbs, sadzīves tehnika, arī sporta preces; meitenēm raksturīga vēlme pēc kosmētikas, rotaslietām. 15% zēnu sapņo par personālā datora iegādi tuvākā pusgada laikā. Cerot uz labu darbu, makroekonomiskās situācijas stabilizēšanos, vairāk domājot par sadzīves apstākļu nokārtošanu, personiskām un arī darba ērtībām, loģiska šķiet jauno cilvēku vēlme piecu gadu laikā iegūt savā īpašumā dzīvokli, dažiem – pat māju un arī automobili (vairākās anketās minēts, ka tas arī varētu būt lietots). Turklāt zēnu un meiteņu vēlmes šajā ziņā ir gandrīz vienādas. Sadzīves tehnika tiks sagādāta tuvākajā laikā, nākotnē paredzēts tai tērēt mazāk līdzekļu.
Otrs vēlmju saraksts vidusskolēniem bija jāsastāda arī pusgadam un pieciem gadiem, domājot par garīgām, dvēseliskām vajadzībām. Atklājas vairākas interesantas tendences.
Tuvākā gada laikā 30% aptaujāto vēlas apmeklēt koncertus, teātra izrādes (daudzi vēlējušies redzēt operu «Parīzes Dievmātes katedrāle»). Vēlāk šādas izklaides nemaz netiek pieminētas, visticamāk, ka tā būs kļuvusi par ikdienišķu parādību. Daudzi jau tagad nopietni domā par svešvalodu padziļinātu apguvi, bet arī tam ir tendence sarukt. Savukārt, gadiem ejot, arvien vairāk jaunieši vēlas ceļot – mazāk pa Latviju, vairāk grib skatīt Eiropas skaistākās vietas. Tuvākā gada laikā tikai 10% aptaujāto vēlas apmeklēt dažādus kursus, papildu nodarbības, 65% pašreizējo vidusskolēnu nākotnē plāno veltīt laiku studijām. Interesanti, ka tuvāko piecu gadu laikā 10% (no tiem divas trešdaļas ir zēni) tagadējo vidusskolēnu domā par ģimenes dibināšanu, laulībām.
Tādi ir šodienas vidusskolēnu sapņi un plāni. Vecākiem šīs aptaujas materiāli varētu noderēt, plānojot nākotnes budžetu.
