Centralizētajiem eksāmeniem ne vienmēr ir jābūt grūtiem, bet gan jāpalīdz skolēniem saprast, kas viņiem vēl jāapgūst, un jāmotivē turpināt mācīties, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, komentējot straujo lēcienu matemātikas eksāmenu rezultātos.
Zināšanu pārbaude vienmēr bijusi viens no sarežģītākajiem izglītības procesa posmiem, sprieda Teikmanis, lielā mērā nākas vien paļauties uz to, ka eksāmeni mēra tās zināšanas, prasmes un kompetences, kuras noteiktas mācību saturā.
“Negribētu pievienoties tiem, kas apgalvo, ka eksāmeni ir pārāk viegli. Es ceru, ka tie ir adekvāti un salīdzināmi,” pauda Teikmanis. Vienlaikus viņš atzina, ka sabiedrībā vienmēr pastāvēs diskusijas par eksāmenu grūtības pakāpi – kādam tie šķitīs pārāk grūti, bet kādam – pārāk viegli.
Taujāts, vai eksāmenu rezultāti šobrīd sniedz pietiekamu pamatu augstskolām atlasīt spējīgākos studentus, Teikmanis atzīmēja, ka valsts jau ir ieviesusi trīs dažādu līmeņu eksāmenus, kas augstskolām sagādā grūtības salīdzināt jauniešu zināšanas.
No 2026.gada augstskolām būs iespēja uzņemt studentus, izmantojot savus iestājpārbaudījumus, nesagaidot centralizēto eksāmenu rezultātus. “Augstskolas varēs rīkoties – tām būs pietiekami brīvas rokas. Ja augstskola uzskatīs, ka centralizēto eksāmenu rezultāti mazāk piemēroti, varēs ieviest savus iestājpārbaudījumus,” sacīja Teikmanis. Pašlaik savus eksāmenus jau rīko Rīgas valsts ģimnāzijas, kuru pārstāvji ir vērtējuši, ka centralizēto eksāmenu prasības varētu būt mākslīgi pazeminātas, lai vismaz pamatskolu spētu pabeigt ikviens.
Viņaprāt, būtiskāk par prasību stingrību ir nodrošināt, lai mācību saturs skolā saskan ar prasībām augstskolā, piemēram, inženierzinātņu un programmēšanas studijās. Kā piemēru viņš minēja Rīgas Tehnisko universitāti, kurai ir divas pašas pārvaldītas vidusskolas. “Varētu cerēt, ka arī citas augstskolas nāks ar līdzīgām iniciatīvām,” viņš sprieda.
Šajā eksāmenu sesijā vidējais provizoriskais rezultāts pieaudzis ne tikai vidusskolā, bet arī pamatizglītībā, turklāt par 10,8 procentpunktiem. Teikmanis to skaidro ar centieniem padarīt uzdevumus saprotamākus, nevis vieglākus.
“Neuzskatu, ka eksāmeniem vienmēr vajadzētu būt grūtiem. Eksāmeniem jāpalīdz skolēnam saprast, ko viņš vēl nezina, un stimulēt mācīties tālāk,” viņš sprieda.
Uz jautājumu, vai šāda pieeja nerada risku, ka, nonākot augstskolā, jaunieši saskarsies ar viņiem neizpildāmām prasībām, Teikmanis atbildēja, ka to redzēs pēc trim gadiem, kad daļa pamatskolu absolventu beigs vidusskolas un sāks studēt augstskolās.
Kā vēstīts, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos, īpaši matemātikas eksāmenā, ir būtiski uzlabojies, īpaši vidusskolā, liecina provizoriskie eksāmenu rezultāti.
Optimālā līmeņa matemātikas eksāmenā vidējais rezultāts uzlabojies no 34,3% uz 43,7%, bet augstākā līmeņa eksāmenā no 59% uz 62%.
Arī no visiem pamatizglītības eksāmeniem vislielākais progress šogad novērojams matemātikā – skolēnu vidējais rezultāts sasniedzis 53,8%, kas ir par 10,8 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, skolēniem vajadzēja sasniegt vismaz 10% vērtējumu.
Ģimnāziju pedagogi jau pauduši bažas, ka matemātikas eksāmens šogad bijis mākslīgi vienkāršots, ar ko skaidrojams straujais rezultātu kāpums. Tam “kategoriski nepiekrīt” Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Inta Ozola, uzsverot, ka eksāmens nav salīdzināms ar ģimnāziju iestājpārbaudījumiem, jo tiem ir atšķirīgi mērķi un vērtēšanas kritēriji.
Pēc VIAA direktores teiktā, gatavojoties šī gada eksāmenam, tika ņemts vērā skolotāju viedoklis un pilnveidots eksaminācijas process. Notikusi arī komunikācija ar skolotājiem par eksāmena programmas saturu, kā arī uzlabota uzdevumu formulēšana, lai tie būtu skolēniem skaidrāk saprotami.
Plašāka analīze par skolēnu sniegumu eksāmenos gaidāma oktobrī.
