Pašvaldībām vajadzētu apsvērt ideju aprīkot dabiskās ūdenstilpes ar sezonālu infrastruktūru, lai arī tajās nodrošinātu bērnu peldētapmācību, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs.
“Latvijā ir vairāk nekā 4000 ezeru un 777 upes, kas garākas par desmit kilometriem. Lielā skaitā šīs ūdenstilpes, atbilstoši aprīkojot, būtu iespējams izmantot peldētapmācības nodrošināšanai gada siltajā laikā,” sarunā ar aģentūru LETA sacīja Samoilovs.
Peldētapmācība dabiskajās ūdenstilpēs veicinātu arī bērnu izpratni par drošību uz ūdens apstākļos, kad tuvumā var nebūt glābēju, uzskata Samoilovs.
Vienlaikus viņš uzsver, ka bērnu peldētapmācībā pašvaldībām ir jāsadarbojas esošās infrastruktūras izmantošanā, neizvirzot par pašmērķi slēgto peldbaseinu būvniecību katrā pagastā.
Viņš atsaucās uz Izglītības likumu, atbilstoši kuram arī pašvaldības kā skolu dibinātājas ir atbildīgas par izglītības programmu īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem.
Jaunais Sporta departamenta vadītājs apņēmies turpināt darbu pie “apjomīgā” projekta “Drošība uz ūdens” izstrādes, “to pieslīpējot”.
“Mēs turpināsim strādāt pie projekta, bet nebūs tā, ka tagad 1.septembrī visi bērni iet un droši peld,” pauda Samoilovs.
Programmas īstenošanai nepieciešami 1,6 miljoni eiro pirmajam gadam, bet turpmāk 3,2 miljoni eiro ik gadu. Taču IZM lūgums pēc nepieciešamā finansējuma 2024.gada budžetā netika atbalstīts.
Samoilovam zināms, ka finansējuma valsts budžetā nebūšot arī nākamgad. IZM sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” meklēs iespējas, kā piesaistīt līdzekļus projekta sākšanai. Viņš pieļauj, ka finansējumu varētu neizdoties piesaistīt pilnā apjomā.
Samoilovs uzsvēra, ka bērnu peldētprasme ir viena no IZM prioritātēm, un programmu īstenos, “tikko parādīsies iespējas”.
Programmas “Drošība uz ūdens” īstenošana noteikta kā viena no prioritātēm Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam. Ūdens kompetences programmu bija plānots ieviest arī sākumskolas posmā.
Vienlaikus, atbilstoši Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) sniegtajai informācijai, tikai trešdaļā skolu mācību saturā iekļauta peldētapmācība. Pārējās izglītības iestādēs vai nu tiek īstenoti īslaicīgi projekti, vai peldētprasmi skolēni apgūst interešu izglītībā. 21% izglītības iestāžu peldētapmācība netiek īstenota vispār.
Atbilstoši LPF sniegtajai informācijai, ik gadu noslīkstot dzīvību zaudē vidēji desmit bērni vecumā līdz 19 gadiem.
