Beidzot var teikt, ka sākam saskatīt gaismu tuneļa galā publisko iepirkumu jautājumā, intervijā aģentūrai LETA atzīst jaunais “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugs Rakausks, kura vadītais uzņēmums kopā ar “Tele2” savulaik pat sūdzējās Eiropas Komisijai par to, kādā veidā Latvijā tiek rīkoti publiskie iepirkumi. Savukārt nākamais jautājums, kas satrauc telekomunikāciju nozares spēlētājus, ir saistīts ar valsts un Zviedrijas “Telia” sarunām par abiem piederošo LMT un “Tet” kapitāldaļām. Rakausks uzsver, ka “Bite Latvija” viedoklis šeit ir ļoti skaidrs. Pirmkārt, ir jābūt komerciālam investoram, nevis valstij. Otrkārt, ir iebildumi pret LMT un “Tet” apvienošanu; ja apvienošana notiek tādā vai citādā veidā, tad ir jābūt ļoti skaidri definētam, kas no šī uzņēmuma tiek nodalīts, lai, piemēram, neietekmētu citu uzņēmumu piekļuvi infrastruktūrai.
Kādi ir jūsu mērķi kā jaunajam “Bite Latvija” ģenerāldirektoram?
Es domāju, ka līdz šim “Bite Latvija” ir darbojusies labi, un ar to es domāju, ka ir bijuši vairāki gadi, kad mēs esam diezgan strauji auguši un pārspējuši tirgus vidējo izaugsmi. Tāpēc es esmu ieradies ar ambīciju turpināt izaugsmi, un mēs vēlamies būt visstraujāk augošais telekomunikāciju operators Latvijā. Izaugsmi mēs balstām uz trīs galvenajiem pakalpojumu segmentiem. Viens no tiem ir mobilie sakari jeb balss sakaru pakalpojumi, otrs ir mobilais un fiksētais internets, un trešais ir izklaides segments, kas iekļauj televīziju, video saturu un visu, kas saistīts ar izklaidi. Mēs plānojam turpināt izaugsmi visos šajos segmentos. Tajā pašā laikā man jāuzsver, ka svarīgi ir ne tikai audzēt finanšu rezultātus, bet arī palielināt pakalpojumu vērtību vairāk nekā 400 000 mūsu klientu. Otra svarīga daļa ir mūsu darbinieki. Šobrīd “Bite Latvija” strādā aptuveni 900 cilvēku, un mēs patiešām vēlamies, lai viņi būtu apmierināti, šeit attīstītos un pilnveidotos ne gadu vai divus, bet šeit veidotu ilgtermiņa karjeru, tāpēc šogad darbinieku papildu labumu programmās mēs investējam ap trīs miljoniem eiro. Tāpat ikvienam uzņēmumam ir īpašnieki, un mēs vēlamies palielināt vērtību arī akcionāriem.
“Bite Latvija” un “Tele2” pirms zināma laika iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai par iepirkuma procesiem Latvijā. Vai jūs redzat izmaiņas tajā, kā iepirkumi tiek rīkoti pašlaik?
Šis jautājums jau vairākus gadus ir “uz galda”, un par to runā ne tikai “Bite Latvija” un “Tele2”. Beidzot es varu teikt, ka mēs sākam saskatīt gaismu tuneļa galā, un to, iespējams, ir ietekmējusi arī mūsu un “Tele2” darbība, jo esam bijuši visaktīvākie šajā jautājumā, ne tikai runājot par to plašsaziņas līdzekļos, bet arī iniciējot iepirkumu regulējuma izmaiņas. Viena no iniciatīvām ir tā sauktais e-katalogs, no kura valsts un pašvaldību iestādes varētu izvēlēties standarta pakalpojumus, nerīkojot īpašus iepirkumus un ietaupot miljoniem valsts naudas.
Ja mēs runātu pirms gada, es nebūtu tik pozitīvi noskaņots, tomēr šodien mēs tiešām redzam, ka process kļūst aizvien straujāks un valsts iestādes uz šo jautājumu raugās daudz rūpīgāk. Arī Finanšu ministrija šobrīd aktīvi strādā pie iepirkumu procesa efektivizēšanas. Redzēsim, vai ar to pietiks, bet process ir ļoti daudzsološs, un, ja tas turpināsies tādā pašā tempā, mēs ceram, ka jau šogad redzēsim e-kataloga pilotprojektu, un tad valsts iestādes varēs pārliecināties par tā vērtību un to, cik daudz nodokļu maksātāju naudas varam ietaupīt, ja tas kļūst par normālu praksi turpmākajos gados.
Kādas tipiskas problēmas joprojām ir iepirkumu procesā?
Lielākā problēma ir tas, ko mēs saucam par valsts uzņēmumu favorītismu. Mūsu nozarē runa, pirmkārt, ir par LMT un “Tet”. Gadiem ilgi ir bijis tā, ka iepirkumu process nav bijis caurredzams dažādu iemeslu dēļ. Iepirkumi vai nu vispār nenotika, vai arī to nosacījumi bija iepriekš pielāgoti – ja runājam par mobilo sakaru iepirkumiem, tad vienam konkrētam tirgus spēlētājam. Nesen Latvijas Radio žurnālisti sāka padziļināti pētīt šo konkrēto tēmu, un atklājās, ka valsts institūcijas sakaru pakalpojumu iepirkumos tērē aptuveni 7,5 miljonus eiro gadā. Patiesībā šī summa ir lielāka, jo daļa pakalpojumu netiek iegādāta, piemērojot likumā paredzēto procedūru, un līdz ar to var nebūt publiski pieejama. Es pieļauju, ka kopsumma ir kaut kur starp 10 un 15 miljoniem eiro gadā. Žurnālistu pētījumā tika noskaidrots, ka LMT no publisko iepirkumu kopsummas iegūst vairāk nekā 70%, savukārt “Bite Latvija” un “Tele2” kopā mazāk nekā 30%. Salīdzinot ar tirgus kopējiem ieņēmumiem, aina ir pretēja – teju 60% tirgus ieņēmumu dala “Bite Latvija” un “Tele2”, savukārt atlikušo daļu – LMT. Ja mēs vienkārši salīdzinām valsts iepirkumus un komerctirgu, tad ir skaidrs, kam tiek dota priekšroka un kāpēc.
Teiksim tā, joprojām tiek izspēlēti tie paši vecie triki. Viens ir iepirkuma specifikācijas sagatavošana tā, lai vienam uzņēmumam ir kādas konkrētas priekšrocības, un šim kritērijam vai kritērijiem iepirkuma vērtējumā ir paredzēti daudz punktu. Daudzos no šiem iepirkumiem patiesībā ir tikai viens dalībnieks, jo, pat ja mēs iesūtītu pieteikumu ar nulles cenu, joprojām nebūtu izredžu uzvarēt. Pretargumenti parasti ir ļoti vāji.
Taču, kā jau es minēju, tuvākajā nākotnē nozīmīgu pavērsienu ieviesīs e-katalogs, piedāvājot publiskajam sektoram iespēju iepirkumos izvēlēties un iegādāties standartizētus mobilo sakaru pakalpojumus, piemēram, balss, īsziņu pakalpojumus un mobilos datus. Tas atvieglos procesus, kas saistīti ar iepirkumu organizēšanu un dalību tajos gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, nodrošinot iespējas standartizētu pamatpakalpojumu vienkāršotai iegādei, kā arī veicinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību.
Lielas problēmas rada arī krāpšana un kiberuzbrukumi. Vai ir redzams, ka sakaru uzņēmumu klienti sāk domāt par sarežģītākiem risinājumiem, kas iekļauj, piemēram, kiberdrošību, nevis tikai par pamatpakalpojumiem?
Es teiktu, ka domā diezgan daudz. Bet, protams, ir dažādas klientu grupas. Ja mēs runājam par individuāliem lietotājiem, privātpersonām, kuras sakaru pakalpojumus izmanto mājās, tad parasti satraukums ir par krāpnieku zvaniem. Savukārt, ja runājam par biznesa klientiem, tad pirms 20 gadiem parasti bija viens, divi, trīs pakalpojumi, kurus klienti pirka, pamatā mobilie sakari un internets. Pašlaik jau ir vairāk nekā 40 pakalpojumu, kuri tiek piedāvāti biznesa klientiem, jo arī uzņēmumi ir ar arvien sarežģītāku struktūru, kā arī uzņēmumiem ir svarīgi, lai visam viņu sakaru tīklam būtu ugunsmūri, tiktu uzraudzīta kiberdrošība, dati tiktu glabāti mākonī, nevis kaut kur fiziski. Turklāt es teiktu, ka tieši pēdējo trīs gadu laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts kiberdrošībai.
Tipisks piemērs ir DDoS jeb pakalpojuma atteices uzbrukumi, kad, ģenerējot pārāk daudz pieprasījumu, var paralizēt mājaslapu darbību. Pēdējos gados DDoS uzbrukumu skaits ir pieaudzis milzīgi, un aug ik mēnesi – pēdējos mēnešos to skaits sasniedz padsmit miljonus. Turklāt pēc kara sākuma Ukrainā tie nav tikai hakeri, kuru mērķis ir kaitēt kādam uzņēmumam, bet tam ir arī politiski iemesli. Vēl pirms pāris gadiem ne katrs uzņēmums pat saprata, par ko mēs runājam, bet tagad visas organizācijas meklē risinājumus, kā sevi pasargāt, un tas ir kļuvis par normu.
Vai par to domā visi uzņēmumi, vai arī tomēr ir arī tādi, kuri paļaujas, ka ar viņiem tas nenotiks?
Es domāju, ka mēs visi nobriestam. Lielāki uzņēmumi jau skaidri zina, ko vēlas. Vidēja lieluma vai mazāki uzņēmumi parasti to uzzina tad, kad rodas problēma. Tad, kad notiek DDoS uzbrukums un jūsu e-veikals vairs nedarbojas, jūs saprotat, ko tas nozīmē tieši jūsu biznesam. Tad tas vairs nav tikai tāds modīgs vārds “kiberdrošība”. Taču situācija uzlabojas, un es pat neteiktu, ka ar katru gadu, bet ar katru mēnesi.
Cik bāzes staciju jums pašlaik ir, un kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Šis jautājums ir bijis mūsu galvenā prioritāte, jo vēsturiski mēs esam bijuši trešais spēlētājs tirgū un trešajam spēlētājam ir jāskrien ātri. Un mēs esam skrējuši ātri. Līdz šim Latvijā mums ir vairāk nekā 1100 bāzes staciju, un liela daļa, gandrīz 700, ir aprīkotas ar 5G. Mūsu mērķis ir turpināt intensīvi investēt. Mēs esam aprēķinājuši, cik daudz mēs esam ieguldījuši tīklā šajos 20 gados, kurus šogad atzīmējam, un tas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro, kas ir ieguldīti Latvijas tīklā. Un mēs investīcijas turpinām, jo ir parādījies 5G, un mēs gan Latvijā, gan Baltijā gribam būt līderi infrastruktūras jomā.
Šogad vien mēs plānojam uzstādīt 60 jaunas bāzes stacijas un pārveidot 210 esošās, kas nozīmē, ka līdz šī gada beigām mūsu mērķis ir aptuveni 850 bāzes staciju ar 5G tehnoloģiju.
Esošo bāzes staciju pārveide nozīmē, ka līdz šim tajās bija 4G tehnoloģija?
4G vai 3G, kā arī tā ir mūsu iekārtu maiņa. Pirms gadiem tīkls ir būvēts, izmantojot “Huawei” tehnoloģijas, bet pēc tam, kad tika identificēti riski ar Ķīnas tehnoloģijām, mēs pieņēmām stratēģisku lēmumu pāriet uz Eiropas ražotāja “Ericsson” iekārtām. Tādēļ tagad mēs mainām ne tikai 3G vai 4G uz 5G, bet arī mainām ražotāju iekārtas. Tas nav vienkāršs un lēts process, tomēr uzskatu, ka tā vērtību izjutīs katrs, kas to izmanto.
Mūsu mērķis ir līdz gada beigām nodrošināt 85% Latvijas iedzīvotāju 5G pieejamību. Tajā pašā laikā 4G tīkls šobrīd ir pieejams aptuveni 99% Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ, ja jūs esat lielā mežā, visdrīzāk jums nebūs pieejams 5G, bet 4G gan. Ar 5G mēs koncentrējamies pilsētās, un tagad sekos lielākie autoceļi.
Dažu gadu laikā mēs vēlamies pilnībā pāriet uz 5G, un varbūt pēc dažiem gadiem mēs sāksim runāt, kas ir nākamais solis un kad parādīsies 6G.
Kad pilnībā tiks nomainītas “Huawei” iekārtas?
Mēs esam procesā, un lielākā daļa “Huawei” iekārtu jau ir nomainītas, bet līdz 2026.gada beigām mēs plānojam, ka viss būs nomainīts.
Šogad tikai mobilo sakaru tīklā ieguldīsim 20 miljonus eiro.
Līdz šim “Bite Latvija” ar 5G tomēr lielā mērā ir koncentrējusies uz iedzīvotāju un biroju segmentu. Vai kaut kas tiks darīts, lai 5G būtu izmantojams automatizētiem risinājumiem ražošanā, loģistikā, proti, tam, kam 5G primāri arī ir paredzēts?
Labs jautājums. Runājot par to, es teiktu, ka 5G tīkls ir gatavs jebkam, ko jūs vēlētos darīt. Jā, “Bite Latvija” ir spēcīgāka privātajā segmentā, un mēs koncentrējamies uz to, lai palīdzētu patērētājiem ar risinājumiem. Tajā pašā laikā mēs strādājam arī pie biznesa daļas. Taču tas nav pilnībā atkarīgs no pašiem operatoriem, jo runa ir par klientiem, kuri vēlas un ir gatavi investēt risinājumos, kuru darbībai ir nepieciešams 5G tīkls. Ja mēs skatāmies, piemēram, uz transporta sektoru vai tā saukto lietu internetu, kad jāpārraida liels datu apjoms no iekārtām, piemēram, skaitītājiem, tad risinājumi tam jau ir, un 5G tehnoloģija tam nav pat nepieciešama, daudz ko var darīt ar 4G, bet 5G palīdz procesiem notikt ātrāk, nekā tas bija pirms tam.
Piemēram, tagad arī liela daļa jauno automašīnu ir ar jau iebūvētām SIM kartēm. Mēs sadarbojamies ar “Vodafone”, un lielākā daļa no jaunajām automašīnām, kas tiek pārdotas un lietotas Latvijā, izmanto “Bite Latvija” tīklu gan automobiļu metrikai, gan arī, ja patērētājs lieto automobiļa internetu.
Tajā pašā laikā mēs nepārtraukti cenšamies teikt visiem uzņēmējiem un uzņēmumiem apkārt, ka tīkls ir, tāpēc ir pienācis laiks viņiem ieviest risinājumus, kuros to var izmantot. Es domāju, ka uzņēmumi uz šo jautājumu skatās atkarībā no savām vajadzībām. Ja jūs vēlaties pilnībā mainīt tehnoloģijas, tas ir milzīgs ieguldījums. Tāpēc uzņēmumi, kuri domā ilgtermiņa perspektīvā, tam paredz laiku. Pēc lēmuma pieņemšanas parasti ir nepieciešams gads vai gadi, atkarībā no tā, kādā biznesā jūs esat, lai attīstītu jaunus risinājumus. Mēs redzam diezgan daudz lielu vietējo uzņēmumu, kas virzās šajā virzienā. Ja mēs runājam par to, cik ātri šādus risinājumus ieviesīs masveidā, es domāju, ka tas vēl aizņems divus trīs četrus gadus atkarībā no nozares. Labi ir tas, ka infrastruktūra jau ir šeit, tāpēc uzņēmumi vai valdība jau tagad var plānot un īstenot savas ieceres.
Vienlaikus Latvijā netrūkst uzņēmēju, kuri joprojām runā par to, ka mums vajag ievest lētu darbaspēku, nevis par to, ka vajadzētu ieguldīt automatizācijā, robotizācijā un tad, iespējams, tik liels darbinieku skaits nemaz vairs nebūtu nepieciešams.
Jums ir taisnība, un es domāju, ka mēs esam tādās kā krustcelēs. Es pats esmu arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā un redzu, ka ir investori, kuri kā vienu no Latvijas stiprajām pusēm, raugoties no ārvalstu investoru viedokļa, uzsver to, ka mēs joprojām esam salīdzinoši lēta darbaspēka valsts, un tādēļ jūs joprojām varat sasniegt zināmu rezultātu, neieguldot investīcijas tehnoloģijās, bet mēģinot izmantot zemāk atalgotus vietējos darbiniekus. Tomēr, ja mēs skatāmies, cik strauji pieaug algas šajā reģionā – par 6-8% pēdējos gados -, tad mēs esam gandrīz vai Eiropas Savienības (ES) čempioni. Tas būtībā nozīmē, ka šis arguments par lētāku darbaspēku drīz vairs nestrādās un uzņēmējiem nebūs citas izvēles, vienkārši būs jāmaina savs bizness un jāpielāgojas automatizācijai un tehnoloģijām. Pretējā gadījumā tie nespēs konkurēt. Katra nozare un katrs uzņēmums ir nedaudz atšķirīgs, bet tie uzņēmumi, kas jau tagad ir ļoti atkarīgi no cilvēku darbaspēka, jau sāk to darīt. Tāpēc mana personīgā prognoze ir, ka pēc trim četriem gadiem mēs redzēsim masveida uzskatu maiņu šajā jautājumā. Daži uzņēmumi, protams, turpinās darboties tāpat kā līdz šim, bet lielākajai daļai uzņēmumu, kas ir atkarīgi no darbaspēka, vienkārši nebūs citas izvēles, kā virzīties uz priekšu ar tehnoloģiskiem risinājumiem, jo Latvija ar katru gadu arvien vairāk tuvojas Eiropas līmenim algu ziņā, un, kad mēs to sasniegsim, vairs nestrādās arguments par lētāku darbaspēku.
Jūs sākat atslēgt 3G tīklu. Kas vēl no senākiem risinājumiem vairs nav vajadzīgs un varētu pazust no piedāvājuma?
Gluži dabiski jaunākas tehnoloģijas nāk vietā vecākajām un 3G pārņem 5G. 3G izslēgšana palīdz mums labāk darbināt 4G un 5G tīklu.
Kā vēl vienu piemēru izmaiņām var minēt televīzijas un izklaides satura patēriņu. Agrāk, lai skatītos televīziju, bija nepieciešami kabeļi vai satelītantenas. Šobrīd tendence virzās uz skatīšanos pēc pieprasījuma, kad cilvēki grib skatīties savus iecienītākos raidījumus ne obligāti tiešraidē, bet tad, kad tam ir piemērots laiks. Tas maina arī tehnoloģiskos risinājumus, un mēs redzam, ka tirgus šobrīd mainās, cilvēki lēnām pāriet no vecākām tehnoloģijām uz jaunākām, un, piemēram, mūsu piedāvātajam “Go3” pakalpojumam ir straujākā izaugsme ne tikai Latvijā, bet vispār Baltijā.
Kam 3G tīkls līdz šim tika izmantots?
Galvenokārt balss zvaniem un nedaudz arī datu pārraidei, bet, ja mēs skatāmies uz izmantošanu, tad tas ir mazāk nekā 1% no kopējā datu apjoma. Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka notiks pāreja no 3G uz 4G un 5G.
Kādu daļu no jūsu pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja balss sakari, datu pārraide, īsziņas?
Tendences ir ļoti skaidras. Ja mēs aplūkojam rādītājus, tad aptuveni par 4% katru gadu samazinās zvanu skaits, tāpat arī īsziņu skaits. Bet tas nenozīmē, ka cilvēki vēlas mazāk sazināties. Vienkārši mainās veids, kā viņi sazinās. Balss sarunās mēs arvien vairāk pārejam uz video zvaniem. Jauniešiem vispār īpaši nepatīk sarunāties – viņi paši nevēlas zvanīt un viņi nevēlas, lai cilvēki zvana arī viņiem. Bet viņi ir kļuvuši par galvenajiem virzītājiem dažādu ziņapmaiņas lietotņu izmantošanā. Līdz ar to interneta izmantošana strauji palielinās. Tam palīdz arī tehnoloģijas, piemēram, 5G. Ja salīdzinām šo gadu ar pagājušo, vidējais datu patēriņš uz lietotāju ir pieaudzis par 27%, kas ir milzīgs skaitlis, bet tā tas turpināsies arī turpmāk, jo aizvien vairāk komunikācijas notiek caur lietotnēm, cilvēki ar tām jūtas arvien ērtāk. Turklāt arī kvalitāte kļūst arvien labāka.
Tādēļ arī mūsu fokuss ir uz to, lai tā sauktais pamattīkls būtu diezgan plašs, lai mēs esam gatavi šim patēriņam. Tāpēc, kad mēs investējam, runa ir ne tikai par 5G antenām un frekvencēm, bet arī par to, lai mūsu platjosla ir pietiekama tam, lai to netraucēti vienlaicīgi var izmantot simti un tūkstoši cilvēku. Piemēram, vasara ir mūzikas festivālu laiks, un es domāju, ka daudzi atceras to, ka kādreiz vietās, kur ir daudz cilvēku, bija problēmas sazvanīties, lēnāk strādāja internets utt. Ar 5G tehnoloģiju un ieguldījumiem tīklā mēs nodrošinām savienojamību pat tur, kur ir milzīgi cilvēku pūļi.
Vienlaikus ir redzams, ka šobrīd tiek izmantoti tikai 30% no 5G jaudas. Bet es domāju, ka tas mainīsies, jo tikai aptuveni 40% mūsu klientu ir ierīces, kas atbalsta 5G. Tas nozīmē, ka lielākā daļa vēl pievienosies.
Vai ir pakalpojumi, kas ar laiku varētu nomirt dabīgā nāvē? Piemēram, kopš ir attīstījušās ziņapmaiņas lietotnes vienmēr ir jautājums par īsziņām.
Teorētiski, jā, tā varētu notikt. Bet praktiski, manuprāt, mums joprojām ir nepieciešamas dažādas platformas, kā sasniegt cilvēkus. Un joprojām viena platforma, caur kur es varu sasniegt ikvienu cilvēku Latvijā, kuram ir mobilais tālrunis, ir īsziņa. Kādam var nebūt “WhatsApp”, kādam var nebūt “Telegram” vai kādas citas lietotnes, tāpēc īsziņas joprojām ir unikāls veids, kā sasniegt katru. Tādēļ es nedomāju, ka īsziņas izzudīs. Jā, īsziņu skaits nākotnē, iespējams, būs nemainīgs vai turpinās samazināties, bet es neticu, ka tās pilnībā izzudīs, ja vien neparādīsies jauna tehnoloģija, kas ļaus sasniegt jebkuru neatkarīgi no tā, kāds ir viņa tālrunis.
Kādas izmaiņas jūs novērojat dažādu ierīču mazumtirdzniecībā?
Viena lieta, ko var vērot ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, ir, ka ar katru gadu cilvēki pērk arvien mazāk viedtālruņu. Tam ir dažādi iemesli. Viens ir tas, ka Latvijā neaug iedzīvotāju skaits. Otra lieta ir tā, ka pēdējos gados mums nav tie labākie ekonomiskie apstākļi. Neskatoties uz to, ka Latvija salīdzinoši neizskatās tik slikti pret citām ES valstīm, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējiem periodiem, cilvēki taupa un telefonus pret jaunākiem modeļiem maina retāk. Tāpēc mēs redzam mazāku viedtālruņu pārdošanas apjomu, tomēr tajā pašā laikā cilvēki pērk sarežģītākus un dārgākus telefonus. Tas nozīmē, ka mainās uztvere, proti, es nepērku tikai ierīci, ar kuru es varu sazināties, bet es pērku ierīci, kurā es varu saņemt labāku pakalpojumu.
Diezgan strauji savukārt aug ar audioiekārtām saistīto iekārtu pārdošanas apjomi – tās ir austiņas, bezvadu skaļruņi. Tāpat aug televizoru pārdošanas apjomi, cilvēki diezgan labprāt maina vecos televizorus pret jaunajiem.
Taču kopumā pārdoto vienību skaits nedaudz samazinās. Konkrēti “Bite Latvija” pārdošanas apjomi ir apmēram tādi paši kā iepriekš, kas nozīmē, ka mums klājas labāk nekā tirgū vidēji, un mēs esam apmierināti ar šo rezultātu.
Kāda ir jūsu pieredze ar mākslīgā intelekta risinājumiem, un vai jūs paplašināsiet to izmantošanu?
Mākslīgais intelekts jau vairākus gadus ir modes vārds ikvienā jomā, bet mēs cenšamies to izmantot nevis tādēļ, ka tas ir moderni, bet tādēļ, lai radītu papildu vērtību. Mēs testējam dažādus mākslīgā intelekta risinājumus, un lielākā daļa no tiem ir vērsti uz mūsu iekšējām vajadzībām. Piemēram, mēs vēlamies palīdzēt mūsu darbiniekiem, kas strādā ar klientiem vai nu zvanu centrā, vai mazumtirdzniecības veikalos. Mums ir ļoti daudz pakalpojumu, tiem ir dažādas cenas, un, ja mēs vēlamies būt ļoti orientēti uz klientu, piedāvāt tieši tādu risinājumu, kas atbilst konkrētā patērētāja vajadzībām, ir jāpārzina ļoti daudzas lietas. Viens no mākslīgā intelekta risinājumiem, ko tagad testējam, palīdz iegūt labākas un kvalitatīvākas atbildes uz jautājumiem, kāds risinājums ir labākais konkrētu klientu vajadzībām. Mērķis ir, lai mēs varam atbildēt uz mūsu klientu jautājumiem ātrāk un precīzāk. Pašlaik notiek daudz izmēģinājumu, un mēs tur saskatām milzīgu potenciālu. Tas būs instruments, kas pirmām kārtām noderēs mums. Bet mūsu filozofija ir tāda, ka, ja mēs iegūstam jaunu instrumentu un tas darbojas, risina mūsu problēmas, kāpēc gan nemēģināt to komercializēt un izmantot, lai radītu papildu vērtību arī mūsu klientiem. Tādēļ, ja testēšana beigsies sekmīgi, mēs varēsim ieviest to kā produktu arī mūsu biznesa klientiem, kuriem, piemēram, arī ir zvanu centri.
Tomēr jūsu zvanu centros joprojām būs arī īsti cilvēki, nevis tikai tērzēšanas boti un mākslīgā intelekta risinājumi?
Mēs testējam arī tā sauktos mākslīgā intelekta tērzēšanas botus. Tomēr mēs pazīstam savus klientus, un lielai daļai no mūsu klientiem patīk cilvēciska mijiedarbība. Jā, ir daļa, galvenokārt jaunieši, kuriem tā nepatīk un viņi saka: es nevēlos jums zvanīt, dodiet man veidu, kā ar jums sazināties bez zvanīšanas. Bet paaudze, kurai ir 45 gadi un vairāk, joprojām dod priekšroku zvaniem. Turklāt cilvēki, kuriem ir 60 gadi un vairāk, bieži grib ierasties mazumtirdzniecības veikalā un vēlas redzēt cilvēku, kas viņiem visu izskaidro, aci pret aci. Tāpēc es domāju, ka nākotnē darbosies hibrīda variants, kā notiek saziņa ar klientiem. Mēs pilnīgi noteikti negribam kļūt līdzīgi uzņēmumiem, kuri vispār vairs nevēlas satikt savus klientus un sazinās ar tiem tikai elektroniski. Ir ļoti labi attīstīt elektronisko komunikāciju un skatīties uz labākajiem piemēriem, bet mēs nevēlamies pārņemt to daļu, kurā rodas sajūta, ka jūs neesat gaidīts klātienē vai ka jūs nepārtraukti tiekat spiests doties tikai uz digitālajiem saziņas kanāliem. Bet, protams, pēc 20 gadiem, es uzskatu, lielākā daļa saziņas notiks digitālā veidā, jo viss bizness uz to virzās.
Jūs jau minējāt ieguldījumus sakaru tīklā, bet kādas ir plānotas jūsu kopējās investīcijas?
Lielākā daļa no visām investīcijām ir paredzētas sakaru tīklam, jo tas mums ir visvairāk vajadzīgs. Tajā pašā laikā mums nav tikai mobilo sakaru tīkls, mums ir arī valsts mēroga optiskā tīkla infrastruktūra, kurā šogad ieguldīsim vēl trīs miljonus eiro. Viens no mūs lielākajiem aktīviem ir mūsu darbinieki, tādēļ mēs ieguldām arī viņos un darbinieku labumu grozā, neskaitot algas, šogad mēs ieguldām trīs miljonus eiro. Tie ir mūsu galvenie investīciju virzieni, neskaitot specifiskus ieguldījumus.
Cik liela problēma pašlaik ir krāpšana, un ko jūs darāt, lai ar to cīnītos?
Tā vienmēr ir bijusi liela problēma, un mēs jūtam, ka ar katru gadu tā pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā mēs bijām vieni no pionieriem, kas ieviesa risinājumu ienākošo zvanu bloķēšanai, ja identificējam, ka tos veic krāpnieki. Tas bija ļoti labs vēstījums tirgum, ļoti labs ieguldījums no mūsu puses, lai nodrošinātu, ka mūsu klienti saskaras ar mazāku skaitu šādu zvanu. Taču mēs redzam, ka krāpnieku zvanu intensitāte pieaug. Šo risinājumu mēs ieviesām pagājušā gada maijā, tātad ir pagājis vairāk nekā gads, un šajā laikā ir bloķēts aptuveni pusotrs miljons zvanu. Bet vēl šokējošāk man šķiet tas, ka tikai maijā tas bija pusmiljons zvanu. Tātad būtībā tas ir straujš pieaugums. Iepriekš mēs runājām par mākslīgā intelekta rīkiem, kas var palīdzēt, bet mākslīgais intelekts rada arī problēmas, jo palīdz arī krāpniekiem. Tāpēc es negaidu, ka krāpniecības apjomi samazināsies. Es sagaidu, ka to būs arvien vairāk un vairāk, un šie gadījumi kļūs sarežģītāki. Šogad mums bija arī situācija, ka krāpnieki zvanīja “Bite Latvija” vārdā.
Mēs cenšamies sadarboties arī ar mūsu konkurentiem un cenšamies šos jautājumus jau kā industrija nodot arī regulatoram, jo ar krāpniecību saistītos gadījumus ne vienmēr var atrisināt tikai viens operators, ir nepieciešams konkrēts regulējums, lai visi sadarbotos, apmainītos ar noteiktu informāciju, citādi tas nebūs efektīvi. Es domāju, ka no risinājumu viedokļa mēs esam diezgan vienoti un attīstība notiek pareizajā virzienā, bet tajā pašā laikā riski tikai un vienīgi pieaug, tādēļ arī cilvēkiem tas ir jāapzinās.
Kādi krāpšanās veidi pārsvarā tiek lietoti?
Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2025.gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti vairāk nekā 2000 krāpšanas gadījumu, kas saistīti ar finanšu izkrāpšanu, tostarp telefonkrāpšanām, viltus investīciju platformām un pikšķerēšanas shēmām. Lielākajā daļā gadījumu mērķis ir nozagt cilvēku datus un pēc tam ar šo datu palīdzību pirkt elektroniku, ņemt aizdevumus utt. Daļa krāpnieku mēģina iegūt naudu no cilvēkiem tiešā veidā, bet to kļūst arvien grūtāk izdarīt, tādēļ arī, iespējams, taktika ir mainījusies un pārsvarā cenšas iegūt personu datus.
“Bite Latvija” iepriekš iegādājās “Baltcom”, “Unistars”. Vai jūs plānojat vēl kādas uzņēmumu iegādes?
Mums vienmēr ir bijusi veselīga attieksme pret uzņēmumu iegādēm, un tā tas arī būs turpmāk. Parasti gan mēs paziņojam par iegādēm pēc tam, kad tās ir notikušas. Mēs turpinām proaktīvi pētīt tirgu, un, ja redzam, ka kāda uzņēmuma iegāde var radīt vai nu lielāku vērtību mūsu patērētājiem, paplašināt pakalpojumu portfeli, vai stiprināt “Bite Latvija” pozīcijas tirgū, tad mēs to apsveram.
Ja mēs runājam par tirgu, tad “zilonis istabā”, protams, ir potenciālais Latvijas valsts un “Telia” darījums ar “Tet” un LMT. Ko jūs kā tirgus dalībnieks noteikti nevēlētos redzēt Latvijas tirgū šī darījuma rezultātā?
Tas ir ļoti liels zilonis. Manuprāt, ir dažas svarīgas lietas, kas jāsaprot. Ja mēs uz tirgu skatāmies no ārvalstu investīciju ieplūšanas viedokļa, tā nav laba un pievilcīga prakse valstij ieguldīt vai palielināt savu daļu uzņēmumos nozarēs, kurās ir aktīvs tirgus un ir pietiekami veselīga komerciāla konkurence. Ja mēs aplūkojam telekomunikāciju nozari, tad, manuprāt, tirgū ir sīva, bet veselīga konkurence, un vienīgais, kas padara konkurenci mazāk veselīgu, ir fakts, ka valstij pieder daļa no komunikāciju uzņēmumiem. Tās ir tēmas, par kurām mēs runājām iepriekš – valsts uzņēmumu favorītisms, konkurences ierobežojumi utt. To nerada komerciāli iemesli, bet tieši tas, ka pastāv valsts līdzdalība uzņēmumos. Tāpēc, skatoties uz nākotni, lai kāds būtu tālākais scenārijs, mans stingrs viedoklis ir, ka uzņēmumiem vajadzētu būt komerciālo investoru rokās. Tāpēc būtībā valstij nevajadzētu censties izpirkt uzņēmumu daļas un paturēt tās valsts īpašumā, jo tam nav iemeslu. Jā, es esmu dzirdējis vienu iemeslu, kam es varu piekrist, un tā ir aizsardzības joma. Es domāju, ka aizsardzības biznesa daļu ir iespējams nodalīt un atstāt valsts pārraudzībā. Taču, ja mēs runājam par telekomunikāciju, interneta pakalpojumiem, kas ir pieejami konkurētspējīgā tirgū, es domāju, ka valstu turpmāka iejaukšanās ir tikai un vienīgi slikta zīme.
Vēl viens jautājums ir par potenciālo apvienošanu. Pašlaik mums ir divi dominējoši tirgus dalībnieki – LMT kā atsevišķs spēlētājs ar 40% tirgus daļu dominē mobilo telekomunikāciju tirgū, “Tet” dominē IKT pakalpojumu tirgū un ir visai tuvu dominējošai pozīcijai izklaides pakalpojumu tirgū. Tad mēs ņemam divus dominējošos tirgus dalībniekus un pievienojam vienu otram. Šo situāciju mēs varam saukt par super dominējošo stāvokli. Mēs iegūstam vienu milzīgu organizāciju, kas faktiski var pārspēt jebkuru citu tirgus dalībnieku.
Ja tirgū ir dominējošs spēlētājs, kas papildus ir daļēji vai pilnībā valstij piederošs, tad, iespējams, tas ir sliktākais signāls jebkuram ārvalstu investoram, kas grib ienākt ne tikai telekomunikāciju tirgū, bet jebkurā tirgū. Šāds signāls ilgtermiņā parasti nozīmē, ka komerciālām organizācijām nav biznesa iespēju, jo valsts nodarbojas ar savu biznesu.
Mans personīgais viedoklis un vienlaikus arī “Bite Latvija” viedoklis šeit ir ļoti skaidrs. Pirmkārt, ir jābūt komerciālam investoram, nevis valstij. Otrkārt, mēs iestājamies pret uzņēmumu apvienošanu vai arī, ja apvienošana notiek tādā vai citādā veidā, tad ir jābūt ļoti skaidri definētam, kas no šī uzņēmuma tiek nodalīts. Viens piemērs ir optisko tīklu pazemes infrastruktūra, ko pašlaik pārvalda “Tet”. “Uz papīra” tā ir atvērta visiem tirgus dalībniekiem, bet realitātē tas tā nav. Apvienošanas gadījumā šādas lietas ir jānodala atsevišķā struktūrvienībā un jānodrošina, ka tās ir pieejamas visiem tirgus dalībniekiem. Ja tas tā nenotiek, tad valsts būs pirmais zaudētājs, un nākamais zaudētājs būs patērētājs, jo pakalpojumu cenas patiešām var pieaugt.
Ja tomēr tiek pieņemts lēmums abus uzņēmumus apvienot, vai jūs kaut ko darīsiet? Sūdzēsieties Konkurences padomē, Eiropas līmenī?
Ja tā notiks, mēs noteikti par to neklusēsim. Es nedomāju, ka ar Latvijas tiesu sistēmu pietiks. Ir daudz piemēru, kā risināt šādas situācijas, ja mēs skatāmies uz Eiropas valstīm, tāpēc mums nav no jauna jāizgudro velosipēds. Šajā konkrētajā gadījumā mēs plānojam būt ļoti aktīvi un cīnīties par tiesībām uz labu konkurences situāciju tirgū.
Kādi bija “Bite Latvija” darbības rezultāti pagājušajā gadā, un kā tos vērtējat?
2024.gads ir noslēgts ar peļņu pēc nodokļu nomaksas 33,7 miljonu eiro apmērā, kā arī sasniegti kopējie ieņēmumi vairāk nekā 187 850 000 eiro apmērā, kas ir aptuveni par 14,4% vairāk nekā 2023.gadā. Pieaugums ir pietiekami iespaidīgs.
Uz kā rēķina ir šis pieaugums – pakalpojumi kļūst dārgāki, vai arī jūs esat palielinājuši savu tirgus daļu?
Tam ir abi iemesli. Jā, no vienas puses, mēs esam palielinājuši savu tirgus daļu. No otras puses, mūsu mērķis ir, lai mūsu klienti lietotu vairāk nekā vienu no mūsu pakalpojumiem. Pašlaik gandrīz 60% mūsu klientu izmanto tikai vienu pakalpojumu un nedaudz vairāk kā 40% – divus, trīs vai vairāk pakalpojumu. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir šo proporciju mainīt.
