Latvijas teritorijā Spānijas kailgliemezis galvenokārt tiek izplatīts ar podotajiem stādiem, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.
Tāpēc DAP aicina iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt, kur un kādus stādus viņi iegādājas, un lieku reizi pārjautāt tirgotājam, vai līdz ar to netiks iegādāts arī šis kaitēklis.
Invazīvo Spānijas kailgliemezi (Arion vulgaris Moquin-Tandon) pirmo reizi Latvijā konstatēja 2009.gadā Pastendē, pēc tam 2010.gadā Jelgavā, taču pēdējos gados Spānijas kailgliemeži veic savu “uzvaras gājienu”, ieviešoties un esot redzami visu reģionu dārzos, apstādījumos, pilsētvidē un jau arī mežos, norāda Reinika. DAP pašlaik tiek ziņots, ka visplašākā izplatība ir Zemgalē, Rīgā, daļā Vidzemes un Kurzemes. Sugas izplatību ataino karte vietnē “www.invazivs.lv”.
Tā kā viens Spānijas kailgliemezis gada laikā var izdēt pat 500 olas, to klātbūtni cilvēks ātri pamana īpašumā. Un liels vairums sugas pārstāvju var nodarīt pat 50% postu ražai, skaidro DAP pārstāve.
DAP aicina ikvienu, kurš pamanījis sugas klātbūtni savā, cita īpašumā, pilsētvidē vai dabiskā teritorijā, primāri par to ziņot, aizpildot anketu vietnē “www.invazivs.lv” un rīkoties jau tagad, lai iespēju robežās iznīcinātu ikvienu Spānijas kailgliemezi.
Speciālisti skaidro, ka efektīvākā metode invazīvo sugu izskaušanā ir to “neielaišana” savā teritorijā, jo izskaust atsevišķus augus vai dažus Spānijas kailgliemežus ir vienkāršāk, lētāk un ātrāk, nekā cīnīties ar sugu tad, ja tā jau ir plaši invadējusi.
DAP norāda, ka produktīvi būtu veidot aizsargmehānismu ap savu īpašumu, lai citi gliemeži tajā neiekļūst, un pašam izķert īpašumā jau esošos gliemežus.
Svarīgi ir salasītos īpatņus iznīcināt, norāda DAP speciālisti. Visvienkāršāk to ir paveikt, ja īpatņus uz diennakti ievieto stipras koncentrācijas sālsūdenī vai 1% vara sulfāta šķīdumā, vai sadedzina. Efektīgākam rezultātam DAP speciālisti aicina kombinēt dažādas metodes. Piemēram, mehāniski vākt gliemežus un ievietot slēgtā traukā ar lielu sāls koncentrāciju vismaz uz 24 stundām, vienlaikus lietot arī paslēptuves un pievilinātājvielas indivīdu savākšanai vienkopus, slīcināšanas slazdus, ieviest aizsargbarjeras vai muskuspīles, Indijas skrējējpīles, kas apēd gliemežus, limacīdus.
Kā vēstīts, vairākās Latvijas pašvaldībās ir sākta Spānijas kailgliemežu apkarošana. Piemēram, Spānijas kailgliemeži novēroti Salacgrīvas apvienības pārvaldes teritorijā, pie Salacas un mitrās vietās pie jūras. Arī Limbažos ziņots par diezgan plašu gliemežu izplatību ap Lielezeru un mazdārziņos.
Salacgrīvas apvienības pārvaldes teritorijā iedzīvotāji paši jau sākuši ierobežot gliemežu izplatību un arī pašvaldība publiskajās vietās veiks gliemežu apkarošanu ar “APK Ferramol” gramulām, kuru aktīvā viela – dzelzs fosfāts – ir dabā sastopama un, nonākot augsnē, pārveidojas par augu barības vielām (dzelzi un fosfātu). Šis preparāts ir videi draudzīgāks un nerada risku cilvēkiem, mājdzīvniekiem un citiem dzīvniekiem, tomēr efektīvi iedarbojas uz kailgliemežiem.
