Šādi balsojumi notiek ļoti reti, tāpēc tam ir pievērsta liela uzmanība
Foto – EPA, RONALD WITTE/ lsm.lv
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien balsos par to, vai izteikt neuzticību Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai.
Šādi balsojumi notiek ļoti reti, tāpēc tam ir pievērsta liela uzmanība. Tomēr Leienas krēsls nav apdraudēts, jo nepietiks balsu viņas gāšanai. Taču pirms balsojuma EK prezidentei kritiku ir veltījuši arī viņu atbalstošie politiskie spēki.
Atsakās publiskot saraksti par vakcīnām pret Covid-19
EP balsojumu par neuzticības izteikšanu Leienai nācās rīkot, jo galēji labējam rumāņu deputātam Georgem Piperjam izdevās savākt vienas desmitās da-ļas – 77 – parlamentāriešu parakstus, kas bija nepieciešami balsojuma ierosināšanai. Piperja un viņa domubiedri apsūdz Leienu slepenībā, jo prezidente ir atteikusies publiskot savu saraksti ar farmācijas uzņēmuma «Pfizer» vadītāju Albertu Burlu par vakcīnu pret Covid-19 piegādi Eiropas Savienībai (ES).
Arī ES Tiesa ir aicinājusi Leienu publiskot saziņu.
Neuzticības balsojumu atbalstījušie deputāti Leienai un viņas vadītajai EK pārmet arī citus «grēkus», piemēram, nelietderīgu ES budžeta līdzekļu tērēšanu, EP apiešanu, lai piešķirtu simtiem miljardiem eiro aizdevumiem aizsardzības vajadzībām, kā arī iejaukšanos Rumānijas un Vācijas vēlēšanās, kam nav nekādu pierādījumu.
EK prezidente: neuzticības balsojuma mērķis ir sašķelt ES
Pirmdien EP notika debates pirms ceturtdienas balsojuma. Tajās uzstājās arī Leiena. Viņa sacīja, ka neuzticības balsojuma mērķis ir sašķelt ES.
«Tas ir paņemts tieši no ekstrēmistu vecākās rokasgrāmatas. Sabiedrības šķelšana, uzticības graušana demokrātijai ar nepamatotiem apgalvojumiem par iejaukšanos vēlēšanās, mēģinājumi pārrakstīt vēsturi par to, kā Eiropa sekmīgi pārvarēja globālo pandēmiju, kā arī jau atspēkotu sazvērestības teoriju izplatīšana par īsziņām,» sacīja Leiena.
«Mēs redzam satraucošus draudus no ekstrēmistu partijām, kuras vēlas sašķelt mūsu sabiedrības, izmantojot dezinformāciju.
Nav nekādu pierādījumu, ka viņiem būtu kādas reālas atbildes, taču ir pietiekami pierādījumu, ka daudzi no viņiem saņem atbalstu no mūsu ienaidniekiem un saviem saimniekiem Krievijā vai citur.»
Maz ticams, ka neuzticības balsojums būs sekmīgs
Lai izteiktu neuzticību Leienai un viņas vadītajai EK, par to būtu jānobalso vismaz divām trešdaļām no 720 EP deputātiem.
Sagaidāms, ka par neuzticību Leienai balsos politiskās grupas «Eiropas patrioti» un «Suverēnu nāciju Eiropa», kurām kopā ir 109 deputāti.
Balsojums ir sašķēlis vēl vienu labējo spēku grupu – «Eiropas konservatīvos un reformistus» (ECR). Tajā ietilpstošās «Alianse rumāņu vienotībai» un Polijas «Likums un taisnīgums» deputāti gatavojas balsot par neuzticības izteikšanu Leienai, savukārt grupas lielākā partija «Itālijas brāļi» balsošot «pret». No 79 grupas deputātiem Leienas atlaišanu varētu atbalstīt vairāk nekā 50.
Taču ar labējo balsīm nepietiks, lai savāktu vismaz 480 balsis un izteiktu neuzticību Leienai un EK. To saprot arī balsojuma ierosinātājs George Piperja. «Priekšlikums tiks noraidīts, par to esmu pārliecināts, jo vairākums joprojām ir kopā ar Leienas kundzi. Un pat šajā vairākumā daudzi ir neapmierināti ar Leienas kundzi. Viņi pagaidām nepiespiedīs viņu atkāpties. Taču, visticamāk, tas notiks pēc sešiem mēnešiem,» prognozēja Piperja.
Leienas vadītajai EK vairākumu EP nodrošina viņas pārstāvētā centriski labējā Eiropas Tautas partija, kā arī sociāldemokrāti, zaļie un liberāļi.
Eiropas Tautas partijas frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers paziņoja, ka šis politiskais spēks vienbalsīgi noraidīs neuzticības izteikšanu Leienai. Arī sociāldemokrāti, zaļie un liberāļi neatbalstīs priekšlikumu, tomēr to līderi kritizēja Leienu, pārmetot viņai sadarbību ar labējām partijām, nozīmīgu politikas jautājumu ignorēšanu un EK vadīšanu ārkārtīgi centralizētā un necaurspīdīgā veidā.
EP vēsturē līdz šim ir notikuši deviņi balsojumi par neuzticības izteikšanu EK vadītājam, taču līdz šim neviens no tiem nav bijis sekmīgs. Pēdējo reizi šāds balsojums notika 2014. gadā, kad eiroskeptiķi mēģināja panākt toreizējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera atlaišanu. ◆
Teksts – ULDIS ĶEZBERIS,
Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, EURANET PLUS
