Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītās partijas “Vienotā Krievija” uzvara Valsts domes vēlēšanās ir nostiprinājusi viņa ietekmi parlamentā, taču Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības vēlēšanu rezultāti neietekmēs, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja, politoloģe Žaneta Ozoliņa sacīja, ka “visi priekšvēstneši, kuri liecināja par Putina vadītās partijas uzvaru, ir piepildījušies”. Politoloģe norādīja, ka līdz ar vēlēšanām Putins vēl vairāk ir nostiprinājis savu varu, kā arī nodrošinājis stabilitāti nākamajiem gadiem “saviem biznesa un politiskajiem partneriem”. Ozoliņa prognozēja, ka pēc vēlēšanām Krievija turpinās jau uzsākto ceļu uz savas ekonomiskās lielvaras nostiprināšanu un centīsies palielināt politisko ietekmi starptautiskajā vidē. Arī politologs Kārlis Daukšts sacīja, ka līdz ar vēlēšanām jaunā Valsts dome “gandrīz pilnīgi nokļūst Putina rokās”. Pēc eksperta domām, gandrīz visas ievēlētās partijas atbalstīs tikai Krievijas prezidenta Putina “izvirzīto kursu”. “Dome un šis varas zars ir ieguvis ļoti proputinisku krāsu,” vērtēja eksperts, norādot, ka vēlēšanu laikā ir bijuši vērojami lieli demokrātijas ierobežojumi un polittehnoloģiju izmantošana, kā arī partijas nav prezentējušas darba programmu. “Programmu satura nav, ir vienīgi cilvēki, ir vienīgi saukļi,” sacīja Daukšts. Abi eksperti norādīja, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanas neietekmēs Latvijas-Krievijas attiecības, jo valsts ārpolitika ir Krievijas prezidenta rokās. Latvijai daudz svarīgākas, pēc ekspertu domām, ir gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas. “Mums ir jāgaida, kāds būs Putina liktenis,” sacīja Daukšts. Arī Ozoliņa sacīja, ka Latvijai daudz būtiskāk ir gaidīt Krievijas prezidenta vēlēšanas, tomēr norādīja, ka, “kopumā skatoties uz Krievijas virzību, arī prezidenta vēlēšanas nevarētu nest radikālas izmaiņas Latvijas-Krievijas attiecībās”. LETA jau ziņoja, ka svētdien, 2.decembrī, Krievijā notikušajās Valsts domes vēlēšanās uzvarējusi prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā partija “Vienotā Krievija”, iegūstot 63,3% balsu, liecina daļējie vēlēšanu rezultāti. Tajā pašā laikā opozīcija balsojuma rezultātus apņēmusies apstrīdēt tiesā. Arī ASV, pirmā paužot starptautisko reakciju uz Krievijas parlamenta vēlēšanām, aicinājusi Maskavu izmeklēt ziņas par pieļautajiem balsošanas pārkāpumiem. Pēc 85,1% balsu saskaitīšanas, 7% barjeru iekļūšanai parlamentā pārvar četras partijas. Komunistu partija ieguvusi 11,7% balsu, Vladimira Žirinovska vadītā ultranacionālistu LDPR partija – 8,4%, “Taisnīgā Krievija”- 8%. Visas četras partijas bija plaši pārstāvētas iepriekšējā parlamentā. Septiņas pārējās partijas, ieskaitot liberālo opozīciju, septiņu procentu barjeru nav pārvarējušas. Vēlētāju aktivitāte bija virs 60%, kas pārsniedz 2003.gada rezultātu, kad parlamentārajās vēlēšanās piedalījās 56% balsstiesīgo vēlētāju, pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Čurovs. Kremlis atzinīgi novērtējis vēlēšanu rezultātus, norādot, ka vēlētāji pauduši vēlmi, lai Putins, kuram martā saskaņā ar konstitūciju jāatstāj prezidenta amats, saglabātu savu ietekmi Krievijas politikā.
