Šodien Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) organizētajā konferencē “Eiropas Savienības un tās dalībvalstu valodas politika” atklāšanā EFNIL viceprezidente Ina Druviete izteica cerību, ka konference ļaus noteikt tālāko valsts valodu attīstības politiku un galvenās vadlīnijas.
Konferences dalībniekus uzrunāja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš izteica prieku par to, ka konference Rīgā tiek organizēta laikā, kad Latvija svin Lāčplēša dienu un pēc nedēļas – Latvijas neatkarības proklamēšanas 89.gadadienu. Prezidents, informējot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvjus, pastāstīja, ka Latvijā vēsturiski ir pastāvējušas vairākas valodas. “Okupācijas gados Latvija piedzīvoja valodas diskrimināciju un rusifikāciju,” uzsvēra Zatlers. Atjaunojot valsts neatkarību, latviešu valodas stāvoklis bija kritisks, tomēr, kā pastāstīja prezidents, latviešu valoda atguva oficiālās valodas statusu un laika gaitā tiek stiprināta. EFNIL prezidents Gerhards Štikels atzina, ka EFNIL vēl nav sasniegusi pilnīgu ES valodu kopību un vēl pastāv problēmas, kas tiek risinātas EFNIL konferencēs, kuru laikā ar ziņojumiem un referātiem uzstājas pārstāvji no ES dalībvalstīm. Šodien Melngalvju namā notiek piektā Ģenerālās asamblejas konference un tajā ar ziņojumiem uzstājas pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Grieķijas, Ungārijas, Latvijas, Francijas, Portugāles, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Rumānijas, Īrijas un Slovēnijas. Kā pastāstīja EFNIL prezidents, pēc ziņojumu noklausīšanās savus komentārus par dzirdēto izteiks dažādu valstu valodnieki, kuri sava pētnieciskā darba un publikāciju dēļ ir uzskatāmi par izciliem. Štikels izteica cerību, ka ES dalībvalstu pārstāvju teiktais atspoguļos valodas politikā pastāvošās problēmas. EFNIL prezidents informēja, ka, reaģējot uz nepilnībām nacionālo valstu un kopējā ES valodas politikā, varētu tik pieņemta rekomendējoša rezolūcija ES un tās dalībvalstu valodas politikas jautājumos, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijai (EK). Savukārt EK Multilingvisma komisāra kabineta pārstāvis Johans Hegmans norādīja, ka valodu politika ir arī pašu dalībvalstu kompetence, taču līdztekus veicināta tiek arī transnacionāla valodu politikas koordinācija. Hegmans uzsvēra, ka jau tagad Multilingvisma kabinets veicina valodu attīstību, ieviešot tehnoloģijas, kas, piemēram, atvieglo tulkošanas darbu, tāpat tiek apmācīti tulkotāji. Kabinets veicina arī starpkultūru dialogu un atbalsta reģionālās un minoritāšu valodas. Turpretī konferences Rīcības komitejas priekšsēdētājs Jānis Valdmanis izteica gandarījumu par to, ka Latvija ir pirmā no jaunajām ES dalībvalstīm, kurā tiek rīkota ES dalībvalstu valodas politikas konference. Valdmanis šo konferenci metaforiski salīdzināja ar “NATO samitu ES valodu politikā”. EFNIL ir neatkarīga starpvalstu institūcija, kas apvieno ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodas politikas organizāciju, kuras rūpējas par valsts oficiālās valodas aizsardzību, valodas kopšanu un valodas politikas izstrādi. EFNIL nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu institūcijām, kā arī veicina ES oficiālo valodu izpēti un izstrādā vienotu pieeju dzimtās valodas un svešvalodu apguvei, lai nodrošinātu valodu un kultūras dažādības saglabāšanu.
