Cēsīs aizvadīts desmitais sarunu festivāls “Lampa”, portālu informēja nodibinājumā “Fonds atvērtai sabiedrībai “Dots””.
“Pirms deviņiem gadiem viss sākās ar sapni. Sapni un vēlmi kopā strādāt, lai Latvijā stiprinātu demokrātiju un mēs viens ar otru cieņpilnāk sarunātos. Tā dzima sarunu festivāls “Lampa”. Kopā esam gājuši garu un skaistu sarunu ceļu. Esam apliecinājuši, ka mums rūp, lai Latvijā varam dzīvot droši, jēdzīgi un laimīgi. Kopā esam radījuši vietu, kur ne tikai sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtisko, bet arī gūt spēku ikdienas darbam. Tāpēc jubilejas sarunu festivālu “Lampa” it īpaši redzam kā vietu, kur smelties un gūt spēku savu sapņu un mērķu īstenošanai, savai un Latvijas izaugsmei,” atklājot festivālu, pauda sarunu festivāla “Lampa” direktore Ieva Morica. Viņa kopā ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētāju Lauri Menci, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Matesoviču un Vācijas vēstnieku Latvijā Kristianu Heltu (Christian Heldt) atklāja festivālu uz skatuves “Dots” Cēsu pils parkā.
Festivālā, kas noritēja 5. un 6.jūlijā, 247 rīkotāji piedāvāja pasākumus par tādām tēmām kā, piemēram, izglītība, finanses un ekonomika, drošība un tieslietas, Eiropa un pasaule, valsts un sabiedrība, kultūra un prāta atpūta, vide un ilgtspēja, mediji, mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, mentālā veselība. Tāpat bija iespēja piedalīties dažādās interaktīvās un izklaidējošās spēlēs, darbnīcās, diskusijās, sarunās, vērot iestudējumus un sporta pārraides, kā arī būt lieciniekiem raidierakstu dzīvajam izpildījumam.
Pasākumi notika uz skatuves “Dots”, “Minilampa”, “Apgaismo”, “Uzzibsnī”, “Spuldze” un citām, gan arī dažādās citās vietās. Tāpat festivālā norisinājās “Politiķu cepiens”. Bija arī padomāts par pieejamības risinājumiem ikvienam interesentam. Rūpējoties par festivāla pieejamību visām sabiedrības grupām, daļai pasākumu tika nodrošināts tulkojums zīmju valodā un teksta reāllaika transkripcija.
Uz skatuves “Dots” bija šī brīža notikumiem veltītas sarunas un diskusijas, piemēram, par demokrātiju un valsts drošību, gan “tviterlinča” tiesu un politiķu sarunāšanās kultūru, par mākslīgo intelektu, inovāciju un neražu smalkajiem stāstiem.
Uz skatuves “Apgaismo” līdzās citiem diskusiju tematiem notika sarunas par to, kā mākslīgais intelekts ietekmēs Latvijas un politiķu nākotni. Līdztekus norisinājās saruna par to, vai, sarunājoties latviešu valodā, pārāk bieži piesātinām valodu ar anglicismiem un vai tas rada draudus, kas noliek valodu uz “izmiršanas līnijas”.
Vai Latvijai piemīt superspējas un vai latvieši ir uzvarētāju nācija, varēja uzzināt skatuves “Uzzibsnī” apmeklētāji. Tāpat varēja iegūt zināšanas, piemēram, par to, kā Latvijas gaišākie prāti izglābs Baltijas jūru, kā neaizdedzināt savu māju, vai “Teslai” pirmais sapelnīs inženieris vai influenceris, kas pievelk vai nepievelk jauniešus reģioniem, vai dzīve bez seksa atrisina visas problēmas. Skatuves “Spuldze” dienaskārtībā bija tādas tēmas, kā, piemēram, stereotipu laušana, ēnu ekonomikas mazināšana un dzīvnieku tiesības.
Reģionu skatuvē, kas tapusi sadarbībā ar “British Council” pārstāvniecību Latvijā, bija dzirdami visdažādāko Latvijas reģionu dalībnieku viedokļi, diskutējot un runājot par reģionu aktualitātēm un vietējo iedzīvotāju iespējām ietekmēt apkārt notiekošo.
Tiem, kas uz Cēsīm atbraukt nevarēja, daļu no festivāla diskusijām bija iespējams vērot arī tiešsaistē festivāla mājaslapā un “LMT Viedtelevīzijā”.
Pasākuma rīkotāji norāda, ka festivāls ir liela mēroga iniciatīva, atvērta platforma, kuras saturu veido vairāk nekā 300 organizācijas un aktīvi cilvēki, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām.
Festivāla komandu veido nodibinājums “Fonds atvērtai sabiedrībai “Dots””, AS “Swedbank”, reklāmas aģentūra “Armadillo”, komunikācijas vadības aģentūra “Deep White”, Cēsu novada pašvaldība un “British Council”. Festivāla mājvieta ir Cēsu pils parks, bet tā iedvesmas avoti ir līdzīgi demokrātijas festivāli Dānijā, Zviedrijā un Igaunijā.
