Šodien valdība izveidoja komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Darba grupas vadība uzticēta Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājai Mārai Usānei. Tāpat darba grupā iekļauti Valsts kontroles, Informācijas analīzes dienesta, Valsts kases, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Komisijai uzdots veikt pārbaudi par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB no 2004. līdz 2007.gadam. Ziņojums par pārbaudes rezultātiem jāsniedz Ministru prezidentam līdz 2008.gada 20.februārim. Usāne aģentūrai LETA sacīja, ka uzdevumu vadīt šo komisiju viņa ir saņēmusi šodien pēcpusdienā, tādēļ patlaban rūpīgi nemaz ar to vēl nav iepazinusies. Usāne vēl nevarēja pateikt, kad varētu notikt pirmā komisijas sēde un kā komisijas darbs tiks organizēts. Prokurore, iepazīstoties ar komisijas darbam noteikto termiņu, sapratusi, ka laiks ir pietiekami ilgs, lai spētu rast atbildes uz daudzajiem uzdotajiem jautājumiem. Darba gaitā komisijai būs jāpārbauda KNAB operatīvo līdzekļu izlietojuma uzskaites un izmantošanas kārtība slepenajiem palīgiem, kā arī līdzekļu uzskaites efektivitāte, izvērtējot, vai saņemamā operatīvā informācija nedublējas ar citu dienestu informāciju. Tāpat komisijai būs jāizvērtē slepenajiem palīgiem veikto izmaksu lietderība, kā arī iespēja identificēt konkrētas personas, kuras ir saņēmušas samaksu no operatīvajiem līdzekļiem. Tostarp plānots arī pārbaudīt, vai un kā tiek veikti nodokļu maksājumi darbībās ar operatīvajiem līdzekļiem. Komisijai uzdots izvērtēt arī ar kukuļošanu saistīto noziegumu novēršanai un atklāšanai izmantojamo operatīvo līdzekļu izmantošanas likumību un caurskatāmību, kā arī iestādē esošās grāmatvedības un iekšējā audita sistēmas efektivitāti. Tāpat komisijai jāizvērtē KNAB esošo un bijušo pamatlīdzekļu iegādes atsavināšanas atbilstība normatīvajiem aktiem un jāsalīdzina iestādes grāmatvedības ieraksti ar faktiskajiem un uzskaitē esošajiem pamatlīdzekļiem. Rezultātā komisijai jānoskaidro, vai operatīvo līdzekļu izlietošana birojā ir efektīva un lietderīga, vai līdzekļu izmantošana un KNAB veicamie darījumi atbilst likumā un iestādes nolikumā minētajām funkcijām un uzdevumiem. Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra premjers Aigars Kalvītis (TP), līdz šim nav veikts nopietns audits par KNAB operatīvo līdzekļu izlietojumu. Izveidotā komisija nevērtēs KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova darbības, bet gan pārliecināsies par līdzekļu izlietojumu birojā. Pēc revīzijas beigām varēs spriest, vai KNAB, tērējot savus līdzekļus, rīkojies likuma ietvaros. LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Kalvīša rīkojumu Loskutovs ir atsācis pildīt KNAB priekšnieka pienākumus. Premjers, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ierosinājumu, Loskutovam izteicis rājienu. KNAB priekšnieks joprojām uzskata, ka Valsts kontroles atklātie pārkāpumi biroja grāmatvedības uzskaitē nebija tik nopietni, lai viņš zaudētu amatu. Loskutovs jau iepriekš bijis pārliecināts, ka varēs turpināt strādāt un vadīt biroju. Kalvītis iepriekš pauda viedokli, ka viņš neesot kļūdījies, pieņemot lēmumus saistībā ar Loskutovu, taču tos, iespējams, vajadzējis vairāk izskaidrot sabiedrībai. “Viņš [Loskutovs] ir pieļāvis trīs ļoti nopietnus pārkāpumus,” savu viedokli pamatoja Kalvītis, uzsverot, ka neplāno Loskutovam atvainoties. Kā ziņots, 16.oktobrī valdība nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. Šāds lēmums tika pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību. Protestējot pret šo valdības lēmumu, pie Saeimas piketā pulcējās ap 5000 cilvēku. Savukārt Saeima lēmumprojektu atdeva atpakaļ skatīšanai valdībai un uzdeva Ministru kabinetam līdz 20.novembrim izveidot komisiju papildu pārbaudes veikšanai par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB. Šajā komisijā jāiekļauj arī Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji. Ģenerālprokurors iepriekš Ministru prezidentam nosūtīja protestu par viņa septembrī izdotajiem rīkojumiem atstādināt no amata KNAB priekšnieku Loskutovu un šajā saistībā veidot disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju. Loskutovs Administratīvajā rajona tiesā ir apstrīdējis premjera lēmumu par viņa atstādināšanu no amata, kas izriet no Kalvīša rezolūcijā Valsts kancelejas vadītājai Guntai Veismanei teiktā. Tiesā par to ierosināta lieta. Tāpat Loskutovs arī vērsies pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ar lūgumu izvērtēt Kalvīša rīcības atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Loskutovs uzskata, ka Kalvītis atradies interešu konflikta situācijā, jo uzdevumu viņu atstādināt no amata devis, vienlaikus būdams Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs. KNAB vadītājs ir pārliecināts, ka Kalvītis kā TP priekšsēdētājs ir personiski ieinteresēts, lai šī politiskā organizācija netiktu sodīta par pārkāpumiem saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumiem.
