Latvijā dominē mājsaimniecības bez bērniem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
2024.gadā Latvijā 73,3% mājsaimniecībās nebija bērnu: 38,6% ir vienas personas mājsaimniecības, 17,8% gadījumu mājsaimniecība ir pāris bez bērniem, bet 16,9% gadījumu tās ir cita veida mājsaimniecības bez bērniem, ziņo aģentūra LETA.
Tikmēr apmēram katrā ceturtajā mājsaimniecībā Latvijā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai bērns līdz 24 gadu vecumam, kas turpina mācības.
4,2% mājsaimniecību ar bērniem dzīvo tikai viens pieaugušais, 6,3% mājsaimniecību pārim ir viens bērns, 6,1% – pāris ar diviem bērniem, savukārt 2% mājsaimniecību – pāris ar vismaz trim bērniem. Tikmēr vēl 8% gadījumu ir cita veida mājsaimniecības ar bērniem.
Par mājsaimniecību var dēvēt vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Dati liecina, ka 2023.gadā 14,9% visu mājsaimniecību, kurās auguši bērni, bija pakļauti nabadzības riskam. Vislielākais risks ir viena vecāka mājsaimniecībām – nabadzības riskam pakļauti 30,4% mājsaimniecību, kurā bērnus audzina tikai viens pieaugušais.
CSP dati liecina, ka šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Kopš 2016.gada sākuma bērnu skaits samazinājies par 8800 jeb 2,5%.
Vislielākais bērnu īpatsvars šāgada sākumā bija galvaspilsētas tuvumā esošajos novados – Mārupes novadā (29,6 %), Ādažu novadā (24,9 %) un Ķekavas novadā (24,7 %). Bauskas novadā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks – 18,6%.
Vismazāk bērnu bija Latgales reģionā (15,9 %) – Krāslavas novadā (12,6 %), Augšdaugavas novadā (13,5 %) un Ludzas novadā (14,3 %). Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 8,3 tūkstošiem jeb 2,4 %.
2024./2025. mācību gadā 160,3 tūkstoši skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos – par 7,3 % vairāk nekā 2023./2024. mācību gadā, kad tie bija 149,5 tūkstoši skolēnu.
Sporta nodarbības kļūst arvien pieprasītākas: vispārizglītojošo skolu piedāvātos sporta pulciņos skolēnu skaits ir pieaudzis no 29,7 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 30,8 tūkst. 2024./2025. mācību gadā. Skolēni aktīvi iesaistās komandu sporta spēļu pulciņos (14,7 tūkst. gan 2023./2024., gan 2024./2025. mācību gadā) un individuālajos sporta veidos (12 tūkst. 2023./2024. mācību gadā un 13,2 tūkst. 2024./2025. mācību gadā), arvien vairāk skolēnu dodot priekšroku peldēšanas nodarbībām (no 1,6 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 2,5 tūkst. 2024./2025. mācību gadā).
Sākot ar 2024./2025. mācību gadu skolās tiek piedāvāta STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) interešu izglītības programma, piesaistot tajā 24,1 tūkstoti audzēkņu, kā arī sociālās un pilsoniskās izglītības programma (iesaistot 16,8 tūkst. audzēkņu) un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītība (12,5 tūkst. audzēkņu).
Skolēnu vidū joprojām populāras ir kultūrizglītības programmas, kurās 2024./2025. mācību gadā iesaistījās 76,1 tūkstotis skolēnu. Dejas mākslas kolektīvos piedalījās 24,9 tūkst. skolēnu, mūzikas programmās – 28,4 tūkst., teātra mākslu – 7 tūkst., savukārt folkloras kopās – 1,5 tūkst. skolēnu.
Audzēkņu skaits audzis arī interešu izglītības iestādēs – no 54,7 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 61,8 tūkst. 2024./2025. mācību gadā. Sporta skolās audzēkņu skaits ir palielinājies no 48,1 tūkst. līdz 50,6 tūkst., savukārt mūzikas un mākslas skolās palicis gandrīz nemainīgs – 26,4 tūkst. 2023./2024. mācību gadā un 26,8 tūkst. audzēkņu 2024./2025. mācību gadā, liecina CSP dati.
2024./2025. mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 90,3 tūkstoši bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,6 %.
Pamatskolas izglītības programmas apguva 185,0 tūkstoši skolēnu, un vairāk nekā puse no tiem bija zēni (51,6 %). Savukārt vidusskolas programmas apguva 39,0 tūkstoši skolēnu, no kuriem vairāk bija meiteņu (56,2 %).
Pērn pamatskolu beidza 22,0 tūkstoši skolēnu, no kuriem 56,7 % izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 34,4 % – profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11,2 tūkstoši skolēnu, no kuriem 55,3 % uzsāka studijas augstskolās un koledžās, 2,3 % profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 42,4 % mācības neturpināja.
Pēc CSP informācijas, pagājušajā gadā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka mājsaimniecības optimistiski vērtē savu bērnu (līdz 15 gadu vecumam) veselības stāvokli. 30,7 % bērnu veselības stāvoklis tika novērtēts kā ļoti labs un 62,8 % – kā labs, 5,3 % bērnu veselības stāvoklis tika vērtēts kā vidējs un tikai 1,2 % – kā slikts vai ļoti slikts. Tikai 4,1 % bērnu bija veselības problēmu radīti ierobežojumi veikt aktivitātes, ko dara viņa vecuma bērni (2017. gadā šādi ierobežojumi bija 12,1 % bērnu).
Visoptimistiskāk tika novērtēts jaunāku bērnu veselības stāvoklis, savukārt vecāku bērnu veselība tika vērtēta nedaudz kritiskāk. Vērtējot veselību bērniem līdz 3 gadu vecumam, 34,5 % mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā ļoti labs un 61,5 % – kā labs. Tikai 3,6 % mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā vidējs un 0,4 % – kā slikts vai ļoti slikts. Savukārt, vērtējot 11 līdz 15 gadus vecu pusaudžu veselības stāvokli, 27,2 % gadījumu tas tika raksturots kā ļoti labs, 64,6 % gadījumu kā labs un 1,8 % gadījumu kā slikts vai pat ļoti slikts.
