Latvijas iedzīvotāji arvien vienkāršāk pārvar psiholoģisko barjeru par aizņēmumu izdarīšanu un situācijās, kad pietrūkst naudas līdzekļu līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem, arvien vieglāk dodas uz kredītiestādi pēc aizņēmuma, pētījumā secinājusi AS “Baltijas izaugsmes Grupa” (BIG).”Latvijā aizņemšanās kultūra un paradumi sāk attīstīties, un tuvāko trīs, četru gadu laikā mēs pārliecināti varēsim runāt par saprātīgu un sabalansētu kredītu kultūru,” uzskata BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Pēc BIG iniciatīvas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir saskārusies ar situāciju, ka pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem. Aptaujājot 1012 Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, socioloģisko pētījumu firma “Latvijas Fakti” uzzinājusi, ka tikai piektā daļa cilvēku šādās situācijās cenšas iztikt bez naudas aizņemšanās. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks novērojis, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir visumā pozitīva, aizdomīgums ir mazinājies. “Ja pirms dažiem gadiem cilvēki vērtēja ņemt vai neņemt kredītu, tad tagad tā ir ikdienas sastāvdaļa, it sevišķi attieksmē pret patēriņa kredītiem,” sacīja Sedlenieks. Līdzekļu trūkumu un nepieciešamību aizņemties visbiežāk izjūt finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji, bet tie, kuri regulāri saņem lielākus ienākumus – augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji, cilvēki ar augstāko izglītību un uzņēmēji – naudas trūkumu un nepieciešamību aizņemties izjūt ievērojami retāk, liecina aptaujas rezultati. Finansiāli nodrošināto cilvēku vidū vairāk nekā puse aptaujāto nekad pēdējos divos gados nav saskārusies ar situāciju, kad pietrūktu naudas līdzekļu, savukārt ceturtā daļa strādnieku un tehnisko darbinieku naudas līdzekļu trūkumu izjūt regulāri. Bezdarbnieku un īslaicīgi nestrādājošo cilvēku vidū, kam regulāri pietrūkst naudas, īpatsvars ir vēl lielāks. Līdzīgi tikai 12,6% speciālistu ar augstāko izglītību, ierēdņu un militārpersonu atzinuši, ka regulāri saskaras ar naudas trūkumu. Mājsaimnieces, sievietes, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un studenti arī diezgan reti izjūt naudas trūkumu līdz nākamajiem ienākumiem. Savukārt dažādās sociāli demogrāfiskās respondentu grupās iegūtie rezultāti liecinot, ka situācijās, kad trūkst naudas, bez aizņemšanās biežāk cenšas iztikt gados vecākie un finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji. Sociālo zinātņu profesors Tālis Tisenkopfs ir pārliecināts, ka iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir vieglprātīga, un līdzīgu viedokli pauž arī Agita Lūse, Filozofijas un socioloģijas institūta socioloģe. Agrāk attieksme pret kredītiem bija piesardzīgāka. Situācija mainījās pēdējos gados. Vispārējais priekšstats, kas rodas vērojot mūsu sabiedrību, ka kredīti tiek ņemti neapdomīgi, secinājuši eksperti. Eksperti uzsver, ka kredītu ir sarežģīti paņemt pirmo reizi. Pēc tam cilvēks novērtē savas iespējas, saprot, ka tas nav nekas briesmīgs, un tad ņem kredītu labprātāk. Secināts, ka iedzīvotāji labprātāk izvēlas aizņemties no kredītiestādēm, nevis no draugiem un radiem, lai arī kredītiestādēm ir jāmaksā procenti. Eksperti domā, ka ļaudis nevēlas apgrūtinājumus attiecībās ar draugiem. “Nav jau to draugu, kuriem ir nauda. Visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir kāds kredīts, kāds parāds. Ir ļoti maz cilvēku, kuriem ir uzkrājumi, līdz ar to maz tādu, no kā aizņemties,” secinājis psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis. Speciālisti prognozē, ka pamazām mainīsies kreditēšanas struktūra, tas ir, līdz ar izsniegto kredītu daudzuma kritumu pieaugs izsniegto kredītkaršu un patēriņa kredītu apjoms. “Tā kā bankas nevar kreditēt nekustamo īpašumu iepriekšējos apjomos, kredītkaršu izdošana ir kļuvusi gandrīz par pēdējo iespēju kaut ko nopelnīt ar kredītiem,” ir pārliecināta socioloģe, kompānijas “Latvijas Reitingi” direktore Irina Žemčugova. Pēc viņas domām, līdz 50% sabiedrības izmantos iespēju saņemt kredītkarti. AS “Baltijas Izaugsmes Grupa” ir 1996.gadā dibināta finanšu iestāde, kas specializējas privātpersonu kreditēšanā, piedāvājot ātrus, vienkāršus un ērti pieejamus patēriņa kredītus, kā arī kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. BIG vienīgais akcionārs ir Igaunijas banka “Balti Investeeringute Grupi Pank”, kura sniedz kredīta pakalpojumus visās trijās Baltijas valstīs. BIG klientu skaits Latvijā pārsniedz 40 000 cilvēku.
