
Nu jau apritējis kā mēnesis, kopš uz pirmo sēdi sanāca šīs vasaras sākumā ievēlētās Latvijas pašvaldību domes. Tomēr vēl šonedēļ Jūrmalā mainīta iecere mainīt domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Divu vietnieku vietā saglabāsies viens. Savukārt ne tikai Rīgā, bet kopumā septiņās Latvijas pašvaldībās mēram būs trīs vietnieki, ziņo Latvijas televīzija.
Trīs mēra vietnieki jau iepriekšējā sasaukumā bija Augšdaugavas, Jēkabpils, Valmieras, Madonas novados, bet Ropažu novadā un Saldus novadā iepriekšējos sasaukumos iztika ar mazāku vietnieku skaitu.
Ne līdz trīs, bet vietnieku skaits pieaudzis kopumā piektdaļā Latvijas pašvaldību.
Vietvarās norāda, ka esot vietnieki, kas par to atalgojumu nesaņem. Vēl vairākas pašvaldības top mēra biroji vai ieviesti padomnieki.
Kopš reformas pašvaldības ir kļuvušas lielākas, tāpēc var gadīties, ka kādai funkcijai jāpievērš lielāka uzmanība, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle. Vienlaikus viņa norāda – lai gan šādi politiskie darījumi nav nekas neparasts, jāvērtē: vai pašvaldība ir tik bagāta, lai to atļautos.
“Ir valstis, kur ir noteikts optimālais administrācijas izmērs pret konkrētu iedzīvotāju skaitu. Parasti ar to tad nodarbojas pašvaldību lietu ministrija vai ministrs, kas atbild par šiem jautājumiem. Ka ir izstrādātas tādas kā vadlīnijas. Līdzīgi, kā mēs zinām, cik deputātu ir jāievēl, tāpat ir standarti par iespējamo administrācijas maksimālo apmēru, arī ar attiecībā, piemēram, uz vicemēriem,” norādīja Lelde Metla-Rozentāle.
Vairākas pašvaldības pirms mēra vietnieka skaita palielināšanas veica sabiedrisko apspriešanu. Vai tām ir kāda ietekme? Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzinusi, ka, pat ja apspriešana netiek rīkota, par to neaizrādīs.
Domes priekšsēdētāja vietniekiem mēneša laikā kopš ievēlēšanas jāpiesakās pielaidei darbam ar valsts noslēpumu.