Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi jaunu Latvijas pedagogu atalgojuma modeli, kas paredz, ka skolotāji saņems taisnīgu un vienlīdzīgu samaksu, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas un skolēnu skaita. Paredzēts, ka jaunais modelis tiks ieviests jau no 2024. gada septembra, bet skolotāja vidējā alga būs 2500 eiro, vēsta Latvijas Radio raidījums “Doma laukums”.
Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka esošais pedagogu darba algas finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” rada nevienlīdzīgas iespējas izglītības iestādēs kvalitatīvas izglītības un konkurētspējīgas pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Pašlaik naudas summa, kas nonāk izglītības iestādē, ir atkarīga no skolēnu skaita un pašvaldības lēmuma par valsts budžeta pārdali starp skolām.
Izglītības ministre Anda Čakša norādīja, ka skolēns nedrīkst ciest no tā, ka dzīvo nomaļā reģionā, kur ir mazāk bērnu, bet skolotāja alga nedrīkst būt atkarīga no skolēnu skaita skolā. Jaunais modelis nodrošinās gan pilnīgu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu skolotāju atalgojumu, līdzsvarotu slodzi un labus darba apstākļus, tas veicinās arī skolu autonomiju un augstāku izglītības kvalitāti, uzsvēra ministre.
“Jaunā modeļa veidošanā, vadījāmies pēc mērķa vienādot iespējas, kas saistītas ar izglītības kvalitāti un pedagogu atalgojumu. Ministrija ir atbildīga par modeļa izveidi un norēķinu veikšanu. Pašvaldības, saņemot naudu, ir atbildīgas par ekosistēmas organizēšanu un savu skolu autonomiju. Mēs dodam vairāk autonomijas skolām, skolu direktoriem: caur šo modeli izvērtēt, cik kontaktstundām jābūt pedagogiem un, kādai tām jābūt algai. Un to nosaka nevis ministrijas norādījumi, skolas vadība pati lemj, kā šo programmu realizēt. Tāpēc no šī modeļa ieviešanas, pirmkārt, ieguvēji būs skolēni un skolotāji. Nu un, protams, pašvaldības.”
Plānots, ka vidēji pedagogu atalgojums būs 2500 eiro mēnesī.
Resora Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa atzīmē, ka jaunais modelis paredz 36 stundu darba likmi pie nominālās bruto algas, par 20% palielinot minimālo stundas likmi.
“Ja mēs salīdzināsim ar esošo pedagogu darba samaksu, tad vidēji iemaksa pieaugs. Šis palielinājums būs 20% pret minimālo stundas likmi. Protams, ir izglītības iestādes, kas arī šodien atsevišķiem pedagogiem nodrošina ļoti augstu samaksu par vienu darba stundu. Vai viņi arī viņiem cels samaksu – tas atkarīgs no skolas vadības,” teic E. Kanaviņa.
Jaunais aprēķināšanas princips ļaus skolām saņemt pilnu finansējumu, kas nepieciešams programmas īstenošanai, neatkarīgi no tā, vai klasē mācās, piemēram, 20 vai 23 skolēni, norāda Edīte Kanaviņa:
“Jaunā modeļa mērķis ir kvalitāte. Bet kvalitātes atslēga ir pedagogs. Mēs novērojam, ka šobrīd mums ir izglītības iestāžu tīkls, ko mēs nevaram nodrošināt ar nepieciešamo cilvēku pedagoģisko resursu programmas izpildei. Un mums ir jārada motivācija, gan tiem pedagogiem, kuri jau strādā, lai viņi paliktu strādāt skolās, gan topošajiem speciālistiem izglītības jomā. Jaunā modeļa ieviešana ir svarīga tieši tagad. Jo, ja mēs nokavēsim kaut vai dienu, tad man ir bažas, ka mēs nonāksim situācijā, kāda ir dažās Eiropas valstīs. Tur samazināts mācību dienu skaits, jo kļuvis mazāk bērnu, kā arī trūkst pedagogu, kas nodrošina izglītības procesu.”
Attiecībā uz bijušajām mazākumtautību skolām, pēc Edītes Kanaviņas teiktā, jaunais modelis paredz saglabāt papildu finansējumu, ko tās šobrīd saņem, lai sekmīgi pārietu no mazākumtautību skolu programmām uz pamatizglītības programmu valsts valodā.
Modelis paredz ievērojamu atbalsta personāla finansējuma palielinājumu, kā arī valsts finansējuma piešķiršanu sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem. Palīgpersonāla nominālā darba alga tiks noteikta, vadoties no normatīvajos aktos noteiktās minimālās stundas likmes, paaugstinot par 10%.
Tuvākajā laikā jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas nolikumu plānots nodot izskatīšanai valdībā, pieņemot, ka jaunais finansēšanas modelis tiks ieviests jau jaunā mācību gada sākumā, 2024. gada 1. septembrī.
Foto: IZM
