Trešdiena, 13. augusts
Elvīra, Velga, Rēzija
weather-icon
+21° C, vējš 3.85 m/s, ZR vēja virziens
BauskasDzive.lv bloku ikona

Vāc parakstus par Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku pasludināšanu par oficiālu brīvdienu (11)

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss” sākta parakstu vākšana, lai 15.augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienu – pasludinātu par oficiālu brīvdienu Latvijā.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Lauris Baurovskis. Viņš atzīmē, ka 15.augustā visā pasaulē kristīgās kopienas svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus – dienu, kad tiek pieminēta Marijas debesbraukšana un viņas īpašā vieta ticības vēsturē.

Viņaprāt, šāda iniciatīva ir svarīga, jo tā “veicina garīgo kultūru un mantojuma saglabāšanu, stiprina vietējo sabiedrību, veicinot līdzdalību un sirdsgudrību, palīdz atgriezt klusumu, pateicību un līdzcietību ikdienas steigā”.

Viņa ieskatā, piešķirot oficiālu brīvdienu visā valstī, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs, šī diena kļūtu par laiku pārdomām, pateicībai un līdzjūtībai, kas ir pamatvērtības stabilai sabiedrībai.

Tāpat, viņa ieskatā, tiktu panākta ģimene stiprināšana. “Marijas diena simboliski cieši saistīta ar mātes lomu, ģimenes siltumu un rūpēm. Brīvdiena sniedz iespēju pavadīt dienu kopā ar ģimeni, īpaši vasaras vidū, kad bērni vēl ir mājās,” atzīmēts iniciatīvā.

Līdztekus iniciatīvas autora ieskatā, tā var kļūt par reģionālu svētku dienu, kad notiek procesijas, koncerti, kopienu dievkalpojumi vai kultūras vakari. Tādējādi, viņaprāt, cilvēki vairāk piedalītos kopienas dzīvē un veidotu starp paaudžu un reliģiju dialogu.

Baurovskis norāda, ka Latvijā Marijas godināšana ir dzīva tradīcija daudzās vietās, piemēram, Aglonā, Liepājā, Rīgā un citur. Brīvdiena, viņaprāt, palīdzētu saglabāt un nodot tālāk sakrālo kultūru, dziesmas, procesijas, mākslu.

Tāpat, pēc iniciatīvas pārstāvja domām, svētku diena var veicināt iekšējo tūrismu, īpaši uz svētvietām, kultūras un amatniecības pasākumiem, kā arī viesnīcas, ēdinātāji un vietējie uzņēmēji iegūtu no svētku ekonomiskās aktivitātes.

Pēc Baurovska domām, tāpat var panākt sabiedrības vērtību nostiprināšanu. “Brīvdiena atzīmē cieņu pret sievietes garīgumu, līdzcietību, mātišķumu un klusumu – vērtības, kas bieži ir novārtā. Tiek nostiprināts identitātes pamats, kas balstīts gan kultūrā, gan ticībā,” pauž iniciatīvas pārstāvis.

Foto:lsm.lv

BauskasDzive.lv bloku ikona Komentāri (11)

atkal
08:22 08.07.2025
Elkdievība zeļ un plaukst.
Māte
08:36 08.07.2025
Mums jau ir Mātes diena, kura godina sievieti kā māti, un nav vajadzības pēc Marijas dienas!
Ārprāc
10:18 08.07.2025
Neēsmu pret brīvdienu, bet nevaru saprast kapēc citiem garīgi slimajiem neviens neko nesaka, bet dažus liek psihenē. Zinātniekiem un veseliem cilvēkiem taču ir skaidrs, ka visas tās dieva, jēzus, marijas un baznīcas patiesība ir pasaka, un ticība, redzešana, dzirdēšana un dziedniecība ir garīgi slimu cilvēku simptomi. Šiem ticīgajiem vajadzētu meklēt ārstu nevis šarlatanisku krāpnieku mācītāju palīdzību.
uz zemes
10:37 08.07.2025
Kas tie par viduslaiku murgiem?!
Neizpratne
14:34 08.07.2025
Vai tad Latvijā baznica un valsts nav dalītas?
Jēzus
15:06 08.07.2025
Tev nebūs gānīt manu māt, nešķīsteni!
Atb ārprāts
16:00 08.07.2025
Tu pats esi slims,ja ticīgos sauc par psihiski slimiem,bet pedarasus par normāliem. Bībele nekad neko slikti nav macijusi. Lai iet cilvēki uz baznīcu,kas tev par daļu!? Ej un pelni labāk naudu lai vari atdot kredītus un karīna ceļojumus un ikrus apmaksāt.
Arī J.
16:01 08.07.2025
Ar sviedriem vaigā jums būs savu maizīti ēst! Tā kā - marš pie darba, dienderi, nevis slinkumu lāpīt!
Tam, kas "atb ārprāts"
17:28 08.07.2025
Bībele nav neko sliktu mācījusi???? Pilna Bībele, it sevišķi Vecā Derība, ar visādiem asins izliešanas stāstiem! Bez tam, Krusta kari ar uguni un zobenu, t.sk. pret senlatviešiem, ķeceru un citu atšķirīgi domājošo, t.sk. zinātnieku, spīdzināšana, dedzināšana u.tml. zvērības nav nekas slikts???
Vecais Noa
17:57 08.07.2025
Nevajag jau visam ticēt kas tur sarakstīts.Nebūtu to kautiņu,mocīšanu un asinsizliešanu,tad jums nebūtu tik interesanti lasīt,reizēm ne tik to uz sētas saraksta…lieka brīvdiena nevienam nepamaisīs
Staburags
12:07 31.07.2025
Kristietība ir dievmuldētāju sacerējums, viņu fantāzijas un iegribas. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki to labi ilustrē. Marija kā dievmāte, viņas nevainība un uzlidošana debesīs – tas viss ir pāvestu izgudrots blefs*. Evaņģēlijos Jēzus to vien dara kā savu māti noniecina un pazemo. Par Mariju un Jāzepu nav pateicis nevienu labu vārdu. Dievmuldētājiem ir ko ņemties, lai Jēzus viepļa nepievilcīgos vaibstus aizmālētu. Uzmanīgi lasām evaņģēlijus – Jēzus atsakās no savas mātes. (Jāņa ev. 19) Viņš saka uz Savu māti: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Pēc tam Viņš saka uz mācekli: “Redzi, tava māte!” Tās nekādi nav rūpes par Mariju, jo pats Jēzus par savu māti nav rūpējies. Marijai ir vīrs Jāzeps un viņu laulībā dzimuši četri dēli un meitas (Mateja 13:55). Šajā epizodē Jēzus atsakās no savas mātes. “Debesu apartamentos” viņam mātes nav, jau būdams uz zemes atkratījās. Ja Jēzus būtu reāla persona, viņš katoļiem sadotu pa kaklu. Kontekstam cita epizode: Mateja 12: 47-49, Marka 3: 31-34, Lūkas 8: 20-21. Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie Viņa sūtīja un Viņu sauca. Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē." Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Kas ir Mana māte un Mani brāļi?" Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: "Redzi - Mana māte un Mani brāļi. Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte." Tāda ir panta “Tev būs savu tuvāku mīlēt” praktiskā realizācija. Jēzum “tuvākie” ir klaidoņu bariņš. Savu māti viņš noliek zemāk par klaidoni. Savā apmātībā un naidā Jēzus aicina iet pāri tuvinieku un asinsradinieku līķiem (Lūk. 14:26, Mat. 10:34-37, Mat. 10:21). Jēzus par savu māti izsakās tikai nicinoši: Kas Man ar tevi, sieva ( Jāņa 2:4). Padibenes un lubraki saviem vecākiem izrāda lielāku cieņu nekā Jēzus savai mātei Marijai. * Marijai mūžīgā (!) Dieva dzemdētājas statusu piešķīra kristiešu Halcedonas koncilā 451. gadā, pāvests Pāvils IV savā 1555. gada konstitūcijā “Cum Quorumdam Hominum” noteica, ka Vissvētākā Jaunava Marija visu savu dzīvi bija jaunava, 1854. g. pāvests Pijs IX Marijas bezvainīgo ieņemšanu izsludināja kā neapstrīdamu patiesību, Marijas miesu paradīzē “nogādāja” pāvests Pijs XII 1950. gadā.